1Nāciet, tautas, klausieties, sadzirdiet, ļaudis, klausies, zeme, un viss, kas to pilda, zemes virsa un viss, kas nāk no tās!
2Jo Kungam dusmas pret visām tautām un niknums pret visiem to pulkiem, viņš tās nīcībai nolēmis, atdevis nokaušanai!
3Viņu nokautie lai tiek izmesti, no to līķiem lai ceļas smārds, lai viņu asinīm pārplūst kalni!
4Satrups viss debesu pulks, kā rakstu rullis saritināsies debesis, visi to pulki nobirs kā vīnakokam lapas, kā nobirst vīģes!
5Tad debesīs mans zobens atdzersies – redzi, pret Edomu tas laidīsies, pret tautu, ko esmu lēmis iznīcībai!
6Kunga zobens asiņu pilns, ar tauku treknumu, ar jēru un āžu asinīm, ar aunu nieru taukiem, jo Bocrā Kunga kaujamais upuris un liels slaktiņš Edoma zemē!
7Meža vērši kritīs kopā ar tiem, bullēni kopā ar vēršiem – viņu zeme atdzersies asiņu un viņu pīšļi tauku treknumu!
8Jo Kungam atriebes diena, atmaksas gads strīdā par Ciānu!
9Visas Edoma upes tiks pārvērstas piķī un tā pīšļi par sēru, zeme kļūs par degošu piķi!
10Dienu un nakti tā nedzisīs, mūžam no tās celsies dūmi, no audzes audzē tā kalšņa vien paliks, nemūžam tur vairs neviens neies!
11To mantos dzeloņcūkas un ūpji, pūces un kraukļi tur mitīs, un viņš pār to izstieps sajukuma mēru un jucekļa atsvarus!
12Tās dižciltīgajiem vairs nebūs valsts, ko saukt vārdā, ar tās augstmaņiem būs cauri!
13Pār tās mūriem pacelsies ērkšķi, nātres un dadži – pār nocietinājumiem, tā būs šakāļu mājvieta un patvērums strausenēm!
14Tur plēsoņas ar hiēnām tiksies, tur āžkāji sasauksies viens ar otru, tur naksneniece apmetīsies, sev atpūtas vietu radīs.
15Tur lēcējčūska ligzdos un dēs, perēs un lolos tur savas olas, tur maitasputns sev atradīs pāri!
16Meklējiet Kunga grāmatā un lasiet – tur netrūks neviena no šiem, ne viena, ne otra tur netrūks, jo Kunga mute tā vēlējusi un viņa Gars tos tur sapulcējis!
17Tādu lozi viņš izmetis tiem, tādu mēru viņa roka tiem piešķīrusi – uz mūžiem tie iemantos to, uz audžu audzēm tie dzīvos tur!