Esther 7
1 Ķēniņš un Hāmāns gāja dzert vīnu pie ķēniņienes.
2 Otrā dienā, vīnu dzerdams, ķēniņš teica: “Ko tu prasi, ķēniņiene Estere? Tas tev tiks dots! Ko tu vēlies? Pat pusi valsts tev došu!”
3 Ķēniņiene Estere atbildēja: “Ķēniņ, ja es esmu guvusi tavu vēlību, tad lai man dāvā dzīvību – to es prasu! Un manu tautu – to es vēlos!
4 Jo mani un manu tautu ir pārdevuši, lai nīdētu, kautu un izdeldētu. Ja mēs būtu pārdoti verdzībā, es klusētu, jo tā vēl nebūtu tik liela nelaime, ka jātraucē ķēniņš.”
5 Un ķēniņš Ahasvērs teica ķēniņienei Esterei: “Kurš sadūšojies tā darīt, un kur viņš ir?”
6 Estere teica: “Tas neģēlis un ienaidnieks ir ļaunais Hāmāns!” Tad Hāmānu ķēniņa un ķēniņienes priekšā pārņēma bailes.
7 Un ķēniņš dusmās cēlās no vīna dzeršanas un izgāja pils dārzā, bet Hāmāns palika izlūgties ķēniņienei Esterei dzīvību, jo viņš redzēja, ka ķēniņš lēmis ļaunu.
8 Kad ķēniņš no pils dārza atgriezās turp, kur dzēra vīnu, viņš ieraudzīja Hāmānu nokritušu pār Esteres guļvietu, un ķēniņš teica: “Vai tad pat manā namā un manā klātbūtnē šis klups virsū ķēniņienei?” Līdzko šie vārdi izskanēja no ķēniņa mutes, tā sargi apcietināja Hāmānu.
9 Un Harbona, kāds no einuhiem, kuri bija pie ķēniņa, teica: “Re, Hāmāna mājās stāv piecdesmit elkoņu augstas karātavas, kuras Hāmāns uzslējis Mordohajam – tam, kurš ķēniņam darījis labu.” Un ķēniņš teica: “Pakariet viņu!”
10 Tie pakāra Hāmānu karātavās, kuras viņš bija uzslējis Mordohajam. Tad ķēniņa dusmas rima.