1Tā saka Kungs: “Trīs grēki Moābam vai četri, es neatlaidīšu – par to, ka viņš Edoma ķēniņa kaulus sadedzināja kaļķos!
2Es uzsūtīšu uguni Moābam, un tā aprīs Kerījotas nocietinājumus, un Moābs mirs kara troksnī – aurēšanā un raga skaņās!
3Es iznīdēšu turienes soģus, visus augstmaņus es nokaušu kopā ar viņu!” saka Kungs.
4Tā saka Kungs: “Trīs grēki Jūdai vai četri, es neatlaidīšu – jo tie atmeta Kunga bauslību, viņa likumus neturēja, viņus pavedināja tie dievekļi, kuriem staigāja pakaļ jau viņu tēvi!
5Es uzsūtīšu uguni Jūdai, un tā aprīs Jeruzālemes nocietinājumus!”
6Tā saka Kungs: “Trīs grēki Israēlam vai četri, es neatlaidīšu – jo taisno viņi par sudrabu pārdod un nabagu par sandaļu pāri!
7Nabagu tie zemē pīšļos iemin, apspiesto nostumj pie malas, dēls un tēvs iet pie vienas meitas – apgāna manu svēto vārdu!
8Drēbēs, ko apķīlājuši, tie gulstas pie katra altāra un par netaisni pelnītu naudu pērk vīnu un dzer sava Dieva namā!
9Kaut es viņu priekšā iznīcināju amoriešus, kas ciedru augumā bija, stipri kā ozoli bija, – es tos iznīcināju no augšas, kur augļi, un no apakšas, kur saknes!
10Un es ņēmu jūs no Ēģiptes zemes, vedu pa tuksnesi četrdesmit gadus, lai jūs iemantotu amoriešu zemi,
11un jūsu dēlus es iecēlu par praviešiem un jūsu jaunekļus par nazīriešiem! – vai tā nebija, Israēla dēli?! – saka Kungs.
12Bet jūs nazīriešus apdzirdījāt ar vīnu un praviešiem pavēlējāt: nepravietojiet!
13Redzi, es jūs nospiedīšu kā apgāzti rati, kas pilni salmu!
14Veiklais vairs neaizbēgs, un stiprais vairs negūsies spēka, varenais pats nepaglābsies,
15un loka šāvējs pretī nenostāvēs, un tas, kam veiklas kājas, neaizbēgs, un jātnieks savu dzīvību neglābs,
16un tas, kam no varoņiem dūšīga sirds, pliks bēgs tajā dienā,” saka Kungs.