1Mēs, viņam līdzi darbodamies, aicinām jūs nebūt tādiem, kas velti saņēmuši Dieva žēlastību.
2Jo viņš saka: savas labvēlības laikā es tevi uzklausīju un glābšanas dienā es nācu tev palīgā. Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena.
3Mēs nekur neesam par iemeslu piedauzībai, lai mūsu kalpošana nesaņemtu pārmetumus,
4bet visur parādām sevi kā Dieva kalpus ar lielu izturību ciešanās, trūkumā un bezizejā,
5zem sitieniem, cietumos, nemieros un smagā darbā, bez miega un bez ēdiena,
6šķīstībā, ticības atziņā, pacietībā un krietnumā, Svētajā Garā un neliekuļotā mīlestībā,
7patiesības vārdā un Dieva spēkā ar taisnības ieročiem gan labajā, gan kreisajā rokā,
8ar pagodinājumu un apkaunojumu, ar apmelojumiem un slavinājumiem, kā tādi, kas maldina, tomēr ir patiesi,
9kā nepazīstami, tomēr labi zināmi, kā mirēji, bet redzi – vēl aizvien esam dzīvi, kā pārmācībai pakļauti, bet nenogalināmi,
10kā nobēdājušies, bet vienmēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nav nekā, bet kam ir viss.
11Mēs ar jums, korintieši, runājam atklāti, mūsu sirds ir plaši atvērta.
12Mūsu sirdīs nav šaursirdības pret jums, bet šaurība ir jūsu sirdīs.
13Kā bērniem es jums saku: atlīdziniet mums ar to pašu – plaši atveriet savas sirdis arī jūs.
14Neejiet nesaderīgā jūgā kopā ar neticīgajiem: kas gan kopīgs taisnībai un ļaundarībai, kas kopīgs gaismai ar tumsu?
15Kāda var būt saskaņa Kristum ar Beliaru, kas dalāms ticīgam ar neticīgu?
16Kāda var būt vienošanās starp Dieva templi un elkiem? Mēs esam dzīvā Dieva templis; kā saka Dievs: es iemājošu viņos un dzīvošu viņu vidū, es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.
17Tādēļ izejiet no viņu vidus un nošķirieties no viņiem, saka Kungs; nekam nešķīstītam nepieskarieties; un es jūs pieņemšu.
18Tad es būšu jums par tēvu, un jūs būsiet man par dēliem un meitām, saka Kungs, Visuvaldītājs.