1Kaut jūs spētu kaut nedaudz panest manu neprātību; panesiet gan!
2Es degu par jums ar dievišķu dedzību, jo esmu jūs saderinājis ar vienīgo vīru – Kristu, lai vestu jūs viņa priekšā kā šķīstu jaunavu.
3Bet es gan baidos, ka čūska, kas pievīla Ievu ar savu viltību, arī jūsu prātu varētu samaitāt, novēršot to no cēluma un šķīstības Kristū,
4jo, ja kāds ienācējs pie jums sludina citādu Jēzu, nekā mēs esam sludinājuši, jūs saņemat citādu garu nekā to, ko esat saņēmuši no mums, un citādu evaņģēliju nekā to, ko esat pieņēmuši, – to visu jūs labprāt ņemat pretī.
5Es domāju, ka man nekā netrūkst no tā, kas ir šiem pārlieku dižajiem apustuļiem.
6Ja arī esmu neskolots runāšanā, tomēr ne saprašanā. Visādi un visās vietās mēs jums to skaidri esam parādījuši.
7Vai tad es būtu izdarījis kļūdu, sevi pazeminādams, lai paaugstinātu jūs, par brīvu jums sludinot Dieva evaņģēliju?
8Citas draudzes es aplaupīju, saņemdams atlīdzību, lai varētu kalpot jums.
9Uzturēdamies pie jums un ciešot trūkumu, es ne ar ko jūs neapgrūtināju, jo ar trūkstošo mani apgādāja brāļi, kas bija atnākuši no Maķedonijas; es sargājos būt par nastu jums kādā lietā un sargāšos arī turpmāk.
10Tik tiešām, kā Kristus patiesība ir manī – šī mana lielīšanās, kas izplatās Ahajas apgabalos, netiks apslāpēta.
11Kādēļ? Vai tad es jūs nemīlētu? Dievs zina, ka mīlu.
12Bet, ko es daru, to darīšu arī turpmāk, lai izsistu pamatu zem kājām tiem, kas savā lielībā grib nostāties līdzās mums.
13Šādi cilvēki ir viltus apustuļi, blēdīgi darboņi, kas ārēji izliekas par Kristus apustuļiem.
14Nav jau arī brīnums – jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli.
15Vai jābrīnās, ka arī viņa kalpi ārēji izliekas par taisnības kalpiem? Kādi viņu darbi, tāds būs iznākums.
16Vēlreiz saku: lai kāds neiedomājas, ka esmu muļķis; bet ja tomēr – uzskatiet kaut vai par muļķi, lai es varu kaut nedaudz palielīties.
17Ko es tagad runāju, es nerunāju saskaņā ar Kungu, bet kā aiz muļķības, būdams lielīgā pašapziņā.
18Ja daudzi lielās kā pasaulīgi cilvēki, arī es lielīšos.
19Jūs, būdami gudri, ar labpatiku panesat muļķus;
20jūs taču panesat, ka jūs kāds paverdzina, aprij, izmanto, ir uzpūtīgs pret jums, sit jūs vaigā.
21Sev par kaunu es atzīstu, ka mēs to neesam spējuši. Ja kāds kaut ko uzdrošinās – būdams neprātā, es arī uzdrošinos.
22Viņi ir ebreji? Es arī. Viņi ir israēlieši? Es arī. Viņi ir Ābrahāma pēcnācēji? Es arī.
23Viņi ir Kristus kalpi? Es, neprāta pārņemts, saku – es daudz vairāk: smagā darbā – daudz vairāk nekā viņi, cietumos – daudz vairāk, šaustīts – pāri mēram, nāves briesmās – tik bieži.
24No jūdiem pieckārt esmu saņēmis četrdesmit sitienus bez viena;
25trīskārt esmu pērts ar rīkstēm, vienreiz esmu nomētāts akmeņiem, trīskārt esmu cietis kuģa avārijā, diennakti pavadīju ūdenī atklātā jūrā.
26Bieži esmu bijis ceļa grūtībās, briesmās šķērsoju upes, laupītāju apdraudēts, savas paša tautas apdraudēts un pagānu apdraudēts, esmu bijis briesmās pilsētā, tuksnesī, uz jūras, esmu bijis briesmās, atrodoties starp viltus apustuļiem.
27Esmu bijis grūtībās un sūrā darbā, bieži bez miega, badā un slāpēs, gavēņos, aukstumā un kailumā.
28Bez visa cita vēl – ikdienas aizņemtība, rūpes par visām draudzēm.
29Ja ir kāds vājš, vai es neesmu vājš? Ja kāds tiek apgrēcināts, vai es neiedegtos?
30Ja nepieciešams lielīties, es lielīšos ar savu vājumu.
31Slavēts uz mūžiem ir Dievs, Kunga Jēzus Tēvs, – viņš zina, ka es nemeloju.
32Damaskā ķēniņa Hareta pārvaldnieks izvietoja apsardzi ap damaskiešu pilsētu, lai mani notvertu,
33taču mani pa logu grozā pār mūri nolaida zemē, un es izbēgu no viņa rokām.