1Kad Šebas ķēniņiene dzirdēja, ka Sālamans kļuvis slavens Kunga vārda dēļ, viņa nāca to pārbaudīt ar mīklām.
2Viņa nāca uz Jeruzālemi ar ļoti lielu karavānu. Kamieļi nesa smaržvielas, ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Viņa nāca pie Sālamana un teica tam visu, ko bija iecerējusi.
3Sālamans atbildēja uz visiem viņas jautājumiem, nebija nekā, kas ķēniņam būtu apslēpts un ko viņš tai neatbildētu.
4Kad Šebas ķēniņiene redzēja visu Sālamana gudrību un viņa uzcelto namu,
5un ēdienu uz viņa galda, un viņa kalpu pulku, kā tie apkalpo un ir tērpti, un dzērienu devējus, un viņa sadedzināmo upuri, ko viņš upurēja Kunga namā, – viņai aizrāvās elpa!
6Un viņa sacīja ķēniņam: “Tas, ko es savā zemē esmu dzirdējusi par tevi un tavu gudrību, ir patiesība,
7bet es neticēju valodām, līdz atnācu un ieraudzīju savām acīm. Redzi, tas, ko es līdz šim esmu dzirdējusi, nav pat puse no tā, ko var pateikt par tavu gudrību un labumiem!
8Svētīgi tavi vīri, svētīgi šie tavi kalpi, kas vienmēr stāv tavā priekšā un dzird tavu gudrību!
9Svētīts lai Kungs, tavs Dievs, kam labs prāts uz tevi, kas iecēlis tevi Israēla tronī, jo Kungs Israēlu mīl mūžīgi, – viņš tevi iecēlis spriest tiesu pēc taisnības!”
10Un ķēniņam deva simts divdesmit talantus zelta un ļoti daudz smaržu un dārgakmeņu, neviens vairs nekad ķēniņam Sālamanam neatveda tik daudz smaržu kā Šebas ķēniņiene.
11Un arī Hīrāma kuģi atveda zeltu no Ofīras, ieveda no Ofīras ļoti daudz koraļļkoka un dārgakmeņu.
12Un ķēniņš taisīja koraļļkoka balstu Kunga namam un ķēniņa namam, kā arī liras un arfas dziedātājiem, tādus koraļļkokus vairs nekad neieveda, un tādi nav redzēti līdz šai dienai.
13Ķēniņš Sālamans deva Šebas ķēniņienei visu, ko viņa gribēja un lūdza, vēl līdzās tam, ko ķēniņš Sālamans viņai jau bija devis. Un viņa devās atpakaļ un gāja ar saviem kalpiem uz savu zemi.
14Zelta svars, ko Sālamanam ik gadu atveda, bija seši simti sešdesmit seši talanti zelta,
15turklāt vēl no tirgoņiem un preču tirdzniecības, kā arī no visiem Arābas ķēniņiem un zemes pārvaldniekiem.
16Ķēniņš Sālamans darināja divsimt kalta zelta vairogu, katru vairogu no sešsimt gabaliem zelta,
17un trīssimt mazu vairogu no kalta zelta, katru no trīs minām, un ķēniņš tos novietoja Lebanona koka namā.
18Un ķēniņš darināja lielu ziloņkaula troni un pārklāja to ar tīru zeltu.
19Tronim bija seši pakāpieni, tā augšgals bija apaļš, sānos roku balsti, un pie balstiem stāvēja divas lauvas.
20Uz sešiem pakāpieniem abās pusēs stāvēja divpadsmit lauvas – tādas nebija darinātas nevienā ķēniņvalstī!
21Visi ķēniņa Sālamana dzērienu kausi bija no zelta, un visi trauki Lebanona koka namā bija no tīra zelta, sudraba nebija, jo Sālamana dienās to augstu nevērtēja.
22Kopā ar Hīrāma kuģiem ķēniņam jūrās bija tāljūras kuģi, reizi trīs gados tāljūras kuģi atgriezās, vezdami zeltu un sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.
23Ķēniņš Sālamans bija bagātākais un gudrākais starp visiem zemes ķēniņiem.
24Visa pasaule vēlējās redzēt Sālamanu un dzirdēt viņa gudrību, ko Dievs viņam licis sirdī.
25Viņi nāca katrs ar savu dāvanu – sudraba un zelta mantām, tērpiem, ieročiem, smaržām, zirgiem un mūļiem – un tā gadu no gada.
26Sālamanam piederēja kararati un jātnieki, viņam bija tūkstotis un četri simti kararatu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos izvietoja kararatu pilsētās un pie sevis Jeruzālemē.
27Jeruzālemē ķēniņš savāca tik daudz sudraba kā akmeņu un ciedru tik daudz kā mežavīģes ielejā!
28Zirgus Sālamanam ieveda no Ēģiptes un Keves. Ķēniņa tirgotāji tos pirka Kevē,
29un no Ēģiptes tie veda kararatus par seši simti sudraba gabaliem un zirgus par simts piecdesmit. Ar viņu starpniecību tos nogādāja visiem hetiešiem un aramiešu ķēniņiem.