1Par elku upuriem – skaidrs, ka mums visiem ir zināšanas, un zināšanas rada augstprātību, bet mīlestība – tā veido cilvēku.
2Ja kāds domā ko sapratis, tad viņš vēl nezina, kā būtu jāsaprot.
3Bet, ja kāds mīl Dievu, tas ir Dieva atzīts.
4Par elku upuru ēšanu mēs zinām, ka nekādu elku pasaulē nav un ka neviens cits nav Dievs kā viens Vienīgais.
5Lai gan ir tā sauktie dievi – vai nu debesīs, vai uz zemes – kā ir daudzi dievi, ir arī daudzi kungi,
6bet mums ir viens Dievs – Tēvs, no kā ir viss, un mēs esam viņā, un viens Kungs – Jēzus Kristus, caur kuru ir viss un caur viņu mēs.
7Bet ne visiem ir šīs zināšanas; daži, kas pie elkiem pieraduši, līdz pat šim ēd šo barību kā elku upurus, un viņu sirdsapziņa, būdama vāja, tiek sagānīta.
8Barība mūs netuvinās Dievam; nedz mēs ko zaudējam, ja neēdam, nedz iegūstam, ja ēdam.
9Bet pielūkojiet, ka jūsu brīvība nekļūst par klupšanu vājajiem.
10Ja kāds redzēs tevi, zinošo, elku templī pie mielasta sēžam, vai vāja cilvēka sirdsapziņa netiks vedināta ēst elku upurus?
11Tavas zināšanas dēļ tomēr iet pazušanā vājais; brālis, par kuru Kristus ir miris.
12Tā, pret brāļiem grēkodami un viņu vājo sirdsapziņu ievainodami, jūs grēkojat pret Kristu.
13Tādēļ, ja barība ved grēkā manu brāli, es vairs neēdīšu gaļu, lai manis dēļ mans brālis nekristu grēkā.