1Pēc tam Dāvids sakāva un pakļāva filistiešus. Viņš atņēma filistiešiem Gatu un tās ciemus.
2Viņš sakāva Moābu, moābieši kļuva Dāvida kalpi un maksāja meslus.
3Kad Cobas ķēniņš Hadadezers devās nostiprināt savu varu pie Eifrātas upes, tad Dāvids viņu Hamātā sakāva.
4Dāvids saņēma gūstā tūkstoš kararatu, septiņus tūkstošus jātnieku un divdesmit tūkstošus kājnieku. Dāvids visiem kara zirgiem pārgrieza kāju dzīslas un atstāja tikai simts kararatus.
5Cobas ķēniņam Hadadezeram nāca palīgā Damaskas aramieši, un Dāvids nokāva divdesmit divus tūkstošus aramiešu.
6Dāvids izvietoja karapulkus Damaskas aramiešu valstī, un aramieši kļuva Dāvida kalpi un maksāja nodevas. Kungs deva Dāvidam uzvaru visur, kur vien viņš gāja.
7Dāvids paņēma zelta vairogus, kas bija Hadadezera kalpiem un aizveda uz Jeruzālemi.
8No Hadadezera pilsētām Tibhatas un Kūnas Dāvids ņēma milzum daudz vara – no tā Sālamans darināja vara jūru, stabus un vara traukus.
9Hamātas ķēniņš Toī uzzināja, ka Dāvids sakāvis Cobas ķēniņa Hadadezera karaspēku,
10un sūtīja savu dēlu Hadorāmu pie ķēniņa Dāvida apvaicāties, kā viņam klājas, un apsveikt ar uzvaru kaujā pār Hadadezeru – Toī bija karojis ar Hadadezeru. Visus zelta, sudraba un vara traukus
11ķēniņš Dāvids veltīja Kungam, tāpat arī sudrabu un zeltu, kas tika ņemts no visām tautām: edomiešiem, moābiešiem, amoniešiem, filistiešiem un amālēkiešiem.
12Cerūjas dēls Abīšajs sakāva edomiešus Sāls ielejā – astoņpadsmit tūkstošus,
13un Edomā viņš izvietoja karapulkus. Visi edomieši kļuva Dāvida kalpi, un Kungs Dāvidam deva uzvaru visur, kur vien viņš gāja.
14Dāvids valdīja pār visu savu tautu Israēlu ar tiesu un taisnību.
15Joābs, Cerūjas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks; Jehošāfāts, Ahīlūda dēls, bija lietvedis.
16Cādoks, Ahītūva dēls, un Abīmelehs, Ebjātāra dēls, bija priesteri, un Ševa bija rakstvedis.
17Benājāhu, Jehojādas dēls, bija miesassardzes priekšnieks, bet Dāvida dēli bija ķēniņa galvenie palīgi.