1Dāvids apspriedās ar virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, ar katru vadītāju.
2Un Dāvids teica visai Israēla sapulcei: “Ja jums šķiet labi un ja tas ir no Kunga, mūsu Dieva, tad sūtīsim pie visiem pārējiem mūsu brāļiem visā Israēla zemē, arī pie priesteriem un levītiem viņu pilsētās ar to ganībām, lai viņi sapulcējas pie mums.
3Tad pārvedīsim mājup mūsu Dieva šķirstu, jo Saula laikā mēs to nemeklējām.”
4Un visa sapulce sacīja, lai tā darot, jo visai tautai šķita, ka tā ir pareizi.
5Tad Dāvids sapulcināja visu Israēlu no Šīhoras upes Ēģiptē līdz Hamātas pievārtei, lai pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jeārīmas.
6Dāvids un viss Israēls devās augšup uz Baalātu pie Kirjat-Jeārīmas, kas ir Jūdā, lai no turienes pārvestu Dieva šķirstu, kas saukts starp ķerubiem mītošā Kunga vārdā.
7Dieva derības šķirstu veda jaunos ratos no Abīnādāva nama. Ratus vadīja Uza un Ahjo.
8Dāvids un viss Israēls no visa spēka gavilēja Dieva priekšā ar dziesmām, lirām, arfām, tamburīniem, cimbolēm un taurēm.
9Kad viņi bija nonākuši pie Kidona klona, Uza ar roku atbalstīja šķirstu, jo vērši paklupa.
10Tad Kungs iedegās dusmās pret Uzu un sita viņu, jo tas bija pielicis šķirstam roku. Viņš mira tur, Dieva priekšā.
11Dāvids sadrūma, jo Kungs satrieca Uzu. To vietu viņš nosauca Perec-Uza. Tā to sauc līdz šai dienai.
12Todien Dāvids bijās Dieva un sacīja: “Kā lai es nesu Dieva šķirstu pie sevis?”
13Dāvids nenogādāja šķirstu pie sevis Dāvida pilsētā, bet novietoja to gatieša Obēd-Edoma namā.
14Tā Dieva šķirsts palika Obēd-Edoma namā trīs mēnešus, un Kungs svētīja Obēd-Edoma namu un visu, kas tam bija.