1Vēstījums. Kunga vārds pār Hadraha zemi un pār Damasku gulsies – jo Kungam Arāma pilsētas un visas Israēla ciltis! –
2un arī pār Hamātu, kas ar tām robežojas, un Tīru un Sidonu, kaut nez cik gudras!
3Tīra sev cietoksni uzcēlusi, kā pīšļus sev sudrabu savākusi un tīrzeltu kā mēslus ielās!
4Bet, redzi, Kungs viņu aplaupīs, ietrenks viņas labumus jūrā, un uguns to aprīs!
5Tad redzēs Aškelona un bīsies, Gaza neganti kauks un arī Ekrona – veltas bija cerības! – pagalam būs Gazas ķēniņš, un Aškelonā neviens nedzīvos!
6Jaukteņi Ašdodā mitīs, es iznīdēšu filistiešu lepnumu!
7Asiņaino gaļu es izraušu viņiem no mutes un pretekļu upurus no viņu zobiem – kas atliks, tie mūsu Dievam būs atlikuši, tiem tad būs sava dzimta Jūdā, un Ekronai notiks kā jebūsiešiem.
8Es pats apmetīšos savā namā par sargu, lai neviens tur nestaigā, tiem vairs apspiedējs virsū nemetīsies, jo tagad es pats visu uzmanīšu!
9“Līksmo vareni, Ciānas meita, klaigā, Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš pie tevis nāk, viņš ir taisns un glābējs – pazemīgs, uz ēzeļa jāj, uz ēzeļmātes kumeļa!
10Es iznīdēšu Efraima ratus un Jeruzālemes zirgus, tiks iznīdēti kara loki un tautām pavēlēts miers, viņa valstība – no jūras līdz jūrai un no upes līdz zemes malai!
11Man ar tevi ir asins derība, tādēļ es izvilkšu tavus cietumniekus no bedres, kurā nav ūdens!
12Atpakaļ savā cietoksnī, cerīgie cietumnieki! Jau šodien es saku: divkārt tev atmaksāšu!
13Jūdu es esmu uzvilcis kā loku, Efraimu ielicis par bultu – es modināšu tavus dēlus, Ciāna, pret Grieķijas dēliem! – tevi par varoņa zobenu darīšu!”
14Tad Kungs tiem parādīsies, viņa bultas kā zibens spings, Kungs Dievs ragu pūtīs, kā dienvidu vētra nāks!
15Pulku Kungs viņus sargās – tie pievārēs, samīdīs lingotājus, kā vīnu dzers viņu asinis, būs pilni kā kausi, kā altāra dobumi.
16Todien viņus glābs Kungs, viņu Dievs, kā savas tautas avis! Viņa zemē tie mirdzēs kā kroņa dārgakmeņi.
17Ak, cik tiem labi un jauki – maize liek uzplaukt jaunekļiem un jaunvīns jaunavām!