1Todien Dāvida namam un Jeruzālemes iemītniekiem atvērsies avots – lai šķīstītos no grēkiem un aptraipījuma.
2“Todien būs tā,” saka Pulku Kungs, “es iznīdēšu šajā zemē elku dievu vārdus, ka tos vairs nepieminēs, un arī to praviešus ne, un es aizvākšu no šīs zemes nešķīstības garu!
3Ja tad vēl kāds pravietos, tad lai viņa tēvs un māte saka: tev nepalikt dzīvam, jo Kunga vārdā tu runā melus! – ja tas pravieto, lai to nodur paša tēvs un māte, kas to dzemdējuši!
4Todien pravieši paliks kaunā ar saviem redzējumiem – kas pravieto, tas vairs nevilks mugurā spalvainas drānas, lai krāptos!
5Tad taisnosies: es neesmu pravietis! Es, vīrs, kas strādā zemi, jau kopš jaunības es te vienam cilvēkam piederu!
6Un, ja kāds tam teiks: kas tās tev par rētām uz muguras? – tas sacīs: tās rētas es dabūju mājās no saviem draugiem!
7Zoben, mosties pret manu ganu, pret to vīru, kas man ir tuvs! – saka Pulku Kungs. Sit ganu, lai izklīst avis! Es vērsīšu savu roku arī pret sīkajiem blēžiem!
8Visā zemē, saka Kungs, divas trešdaļas iznīdēs, izkaus, tik viena trešdaļa paliks pāri!
9Šo trešdaļu es caur uguni vedīšu, šķīstīšu, kā sudrabu šķīsta, pārbaudīšu viņus, kā zeltu pārbauda, – tad tie piesauks manu vārdu – un es tiem atbildēšu, es teikšu: jūs esat mana tauta, – un tie teiks: Kungs ir mūsu Dievs!”