1Naomi bija radinieks, ļoti ietekmīgs vīrs no viņas vīra Elīmeleha dzimtas, vārdā Boazs.
2Reiz moābiete Rute sacīja Naomi: “Ja nu es ietu uz tīrumu uzlasīt vārpas aiz tā, kura acīs es gūšu vēlību?” Un viņa tai teica: “Ej, mana meita!”
3Tā viņa gāja un nonāca tīrumā, un lasīja aiz pļāvējiem. Sagadījās, ka tas bija Boaza tīruma gabals – tā, kurš no Elīmeleha dzimtas.
4Un, redzi, Boazs nāca no Betlēmes un sacīja pļāvējiem: “Kungs ar jums!” Un tie viņam sacīja: “Kungs tevi svētī!”
5Tad Boazs jautāja savam puisim, kas iecelts pār pļāvējiem: “Kas ir šī meitene?”
6Un puisis, kas iecelts pār pļāvējiem, atbildēja: “Tā ir moābiešu meitene, kas kopā ar Naomi atgriezusies no Moāba laukiem.
7Viņa lūdza: ļauj man savākt un uzlasīt vārpas starp statiem aiz pļāvējiem. Viņa atnākusi un palikusi – no agra rīta līdz šim brīdim viņa ir šeit, tā nav bijusi mājās.”
8Tad Boazs sacīja Rutei: “Vai dzirdi, meit! Neej lasīt vārpas cita tīrumā, nedz arī dodies prom no šī, bet turies kopā ar manas saimes meitām.
9Vērs savas acis uz šo tīrumu, kuru tie pļauj, un staigā tām pakaļ – nudien, es pavēlēju puišiem, lai tevi neaizskar. Kad esi izslāpusi, ej pie traukiem un dzer, ko puiši smēluši.”
10Tad viņa krita uz sava vaiga, liecās līdz zemei un sacīja viņam: “Kā gan es esmu guvusi tavu vēlību, ka tu mani ievēro – es taču esmu svešiniece!”
11Bet Boazs viņai atbildēja: “Man stāstīt ir stāstījuši par visu, ko tu esi darījusi savai vīramātei pēc vīra nāves – ka tu atstāji savu tēvu un māti un dzimto zemi un devies pie tautas, kuru tu vēl vakar nepazini.
12Kungs atalgos tavu darbu, pilna būs tava alga no Kunga, kas Israēla Dievs, pie kura tu esi nākusi tverties zem viņa spārniem.”
13Viņa sacīja: “Mans kungs, nu es gūstu tavu vēlību, jo tu mani mierināji un savas kalpones sirdi tu uzrunāji, bet es taču neesmu pat tava kalpone!”
14Ap pusdienu Boazs viņai sacīja: “Nāc šurp, ēd no šīs maizes un mērc savu kumosu skābumā.” Viņa apsēdās līdzās pļāvējiem, un viņš sniedza tai grauzdumus. Viņa ēda un bija paēdusi, un vēl atlicināja.
15Kad viņa cēlās lasīt, Boazs pavēlēja saviem puišiem: “Lai viņa lasa arī starp statiem, un nepazemojiet viņu!
16Pat vēl izvelciet priekš viņas no kūļiem un atstājiet, lai viņa salasa, un nerājiet viņu!”
17Tā viņa lasīja tīrumā līdz vakaram. Tad viņa izkūla, ko bija salasījusi, – tur bija apmēram ēfa miežu.
18To viņa ņēma un pārnāca pilsētā. Viņas vīramāte redzēja, ko viņa bija salasījusi, un viņa ņēma un deva tai, ko ēdot bija atlicinājusi.
19Vīramāte vaicāja: “Kur tu šodien lasīji un kur tu strādāji? Svētīts lai tas, kurš tevi ievērojis!” Un viņa stāstīja vīramātei, kurš ir tas, pie kā viņa strādājusi. Viņa teica: “Tā vīra vārds, pie kura es šodien strādāju, ir Boazs.”
20Tad Naomi teica savai vedeklai: “Lai viņš ir Kunga svētīts, kas nav atmetis mīlestību uz dzīvajiem un mirušajiem!” Un Naomi tai sacīja: “Tas vīrs ir mūsu radinieks. Viņš ir no mūsu piederīgajiem.”
21Bet moābiete Rute sacīja: “Turklāt viņš man teica: turies kopā ar maniem ļaudīm, līdz tie būs beiguši visu pļauju.”
22Un Naomi sacīja savai vedeklai Rutei: “Tas labi, mana meita, ka tu iesi kopā ar viņa saimes meitām, ka tev cita tīrumā nenodara pāri.”
23Tā viņa lasīdama turējās kopā ar Boaza saimes meitām, līdz tika pabeigta miežu pļauja un kviešu pļauja, un viņa dzīvoja pie savas vīramātes.