1Mums, stiprajiem, pienākas nest to vājības, kas ir nespēcīgi, nevis censties patikt sev pašiem.
2Ikviens lai cenšas būt patīkams savam tuvākajam – viņam par labu, lai viņu celtu.
3Jo arī Kristus nav izpaticis sev pašam, bet kā ir rakstīts: tavu nievātāju nievas ir kritušas uz mani.
4Bet, kas iepriekš rakstīts, ir rakstīts mūsu pamācīšanai, lai mēs caur izturību un mierinājumu, ko sniedz Raksti, iegūtu cerību.
5Bet izturības un mierinājuma Dievs lai dod jums savstarpēju vienprātību, kas pamatota Kristū Jēzū,
6tā ka jūs vienprātīgi vienā mutē pagodinātu Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.
7Tādēļ pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis Dievam par godu.
8Un es saku, ka Kristus ir padarīts par kalpu apgraizītajiem Dieva patiesības dēļ, lai apstiprinātu tēviem dotos apsolījumus
9un lai pagāni pagodinātu Dievu par viņa žēlastību, kā ir rakstīts: tādēļ es apliecināšu tevi starp citām tautām un dziedāšu tavam vārdam.
10Un vēl ir sacīts: tautas, priecājieties kopā ar viņa tautu,
11un vēl ir sacīts: visas tautas, slavējiet Kungu, un visi viņa ļaudis, uzgavilējiet viņam!
12Arī Jesaja saka: reiz Jišaja sakne dos dzinumu, un celsies tas, kas valdīs pār tautām, un tautas cerēs uz viņu.
13Lai cerības Dievs jūs piepilda ar prieku un mieru ticībā un jūs Svētā Gara spēkā kļūtu pārpilni šajā cerībā.
14Es, brāļi, esmu pārliecināts par jums – ka esat bagāti labestībā, pilnīgi zināšanā un spējīgi cits citu pamācīt.
15Varbūt, dažas lietas jums atgādinādams, esmu rakstījis pārdroši tās žēlastības dēļ, kuru man devis Dievs –
16lai priesteriskā kalpošanā pie Dieva evaņģēlija es būtu Kristus Jēzus darba veicējs citām tautām, lai tās kļūtu par tīkamu upurdāvanu, kas svētīta Svētajā Garā.
17Tad nu es varu lepoties Dieva lietās Kristū Jēzū,
18jo es neiedrošinos mācīt neko tādu, ko Kristus nebūtu paveicis caur mani gan vārdos, gan darbos, lai vestu paklausībā pagānus –
19Dieva Gara spēkā caur zīmēm un brīnumiem, tā ka no Jeruzālemes visapkārt līdz pat Illīrikai esmu piepildījis Kristus evaņģēlija sludināšanu.
20Tā man ir goda lieta – pasludināt evaņģēliju tur, kur Kristus vārds vēl nav ticis piesaukts, lai man nebūtu jāceļ uz pamata, ko licis kāds cits;
21bet kā ir rakstīts: kam nebija par viņu pasludināts, tie redzēs un, kas nav dzirdējuši, tie sapratīs.
22Tādēļ daudzkārt biju aizkavēts nākt pie jums,
23bet tagad šajos apgabalos vairs nav vietas, kur darboties. Un, tā kā jau daudzus gadus esmu ilgojies nākt pie jums,
24ceru, ka, dodoties uz Spāniju, pa ceļam redzēšu arī jūs un jūs mani izvadīsiet tālākā ceļa, kad būšu pie jums vispirms šo ilgošanos pa daļai piepildījis.
25Bet tagad, kalpodams svētajiem, es dodos uz Jeruzālemi,
26jo Maķedonijas un Ahajas ļaudis ir bijuši labprātīgi un savākuši kādu ziedojumu nabagajiem Jeruzālemes svēto vidū.
27Tie ir darījuši to labprātīgi un arī kā pienākumu pret viņiem; jo, ja citas tautas ir kļuvušas līdzdalīgas viņiem garīgajās lietās, tad tām pienākas pakalpot viņiem arī laicīgajās.
28Un, tad šīs lietas paveicis un šo dāvanu viņiem droši nodevis rokās, es pa ceļam uz Spāniju iegriezīšos pie jums.
29Es zinu, ka, ierazdamies pie jums, es būšu ieradies ar Kristus svētības pilnību.
30Brāļi, es jūs lūdzu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu un Svētā Gara mīlestību: cīnieties man līdzi, lūdzot Dievu par mani,
31ka es tiktu izglābts no nepakļāvīgajiem, kas ir Jūdejā, un lai mana kalpošana Jeruzālemē būtu svētajiem tīkama.
32Lai es ar prieku varētu nākt pie jums un pēc Dieva prāta kopā ar jums veldzētos.
33Miera Dievs ar jums visiem! Āmen!