1Dziesma. Āsāfa psalms.
2Dievs, neciet klusu! Neesi mēms, jel neklusē, Dievs!
3Jo, redzi, tavi naidnieki ņurd, tie, kas nīst tevi, jau ceļ galvu,
4pret tavu tautu tie viltu kaļ un padomu lolo pret tiem, ko tu sargi,
5tie saka: ejam, izdeldam viņus starp tautām, lai Israēla vārdu nepiemin vairs! –
6Jau tie padomu meklē kopā, pret tevi tie derību slēdz –
7Edoma teltis un ismaēlieši, Moābs un hagrieši,
8Gebala, Amona un Amālēks, Filistija un tie, kas mīt Tīrā,
9un Asīrija kopā ar tiem – tie visi nu – Lata dēlu stiprums!
10Dari tiem kā Midjānai, kā Sīsram, kā Jābīnam pie Kīšonas strauta,
11kā tiem, kas iznīcināti pie Ēn-Doras un tapuši zemei par mēsliem!
12Dari tiem – to augstmaņiem – kā Orēbam un Zeēvam, visiem to dižvīriem – kā Zebaham un Calmunnam!
13Tie teica: kaut mēs mantotu ko no Dieva ganībām! –
14Mans Dievs, dari tos kā putekļu vērpeti, kā pelavas vējā!
15Kā uguns aizdedzina mežu un kā liesma iesveļ kalnus,
16tā vajā tu tos ar savu vētru un ar savu viesuli tos izbiedē!
17Klāj viņu sejas ar negodu – ka tie sāk meklēt tavu vārdu, Kungs!
18Lai kauns tiem un paļas uz laiku laikiem, lai tiem misējas, lai tie iet bojā,
19lai zina, ka tu, kam vārds – Kungs, tu viens – Visuaugstais pār visu zemi!