1Korvedim. Kā “Lilijas”. Dāvida psalms.
2Glāb mani, Dievs! Ūdeņi uzkāpuši man līdz kaklam!
3Es stiegu dziļā muklājā, nav kur nostāties, es esmu ūdens dzelmē, un pali veļas man pāri!
4Es esmu apguris saukt, mana rīkle ir sausa, izīgst man acis, gaidot uz Dievu!
5Vairāk nekā matu uz galvas ir to, kas aplam nīst mani, vareni ir tie, kas grib mani iznīdēt, – melīgie naidnieki! Kā lai atdodu to, ko neesmu zadzis?!
6Dievs, tu pazīsti manu muļķību, mani grēki tev nav apslēpti!
7Lai netiek apkaunoti caur mani tie, kas cer uz tevi, Kungs, Pulku Kungs! Lai netiek pazemoti caur mani tie, kas meklē tevi, Israēla Dievs!
8Dēļ tevis es dzirdu paļas, negods klāj manu vaigu,
9svešs esmu kļuvis saviem brāļiem un kā citzemnieks savas mātes dēliem!
10Kvēle dēļ tava nama rij mani, kad pēlēji tevi peļ, pār mani tas nāk!
11Gavēdams raudāju par savu dvēseli, bet saņēmu paļas!
12Kad maisu paņēmu sev par apģērbu, kļuvu tiem par izsmieklu!
13Aprunā mani tie, kas sēž vārtos, un dzērāji apdzied mani,
14bet es – no tevis izlūdzos, Kungs, vēlības brīdi! Dievs, atbildi man – jo liela tev žēlastība, jo patiesa tava pestīšana!
15Velc mani no dūņām, ka nenogrimstu, ka glābjos no naidniekiem un ūdens dzelmes!
16Lai neveļas pali pār mani, lai neaprij mani dzelme, lai nesakļauj aka savu muti pār mani!
17Atbildi man, Kungs, jo laba ir tava žēlastība, savā lielajā žēlsirdībā pievērsies man!
18Neslēp vaigu no sava kalpa, jo postā es, steidzies atbildēt man,
19nāc, izpērc mani, man ir naidnieki – glāb tu mani!
20Tu zini manu neslavu, kaunu un negodu – visi mani naidnieki tavā priekšā.
21Paļas, salauzušas manu sirdi, man derdzas, es meklēju līdzjūtību, bet nekā un mierinātājus, bet neatrodu.
22Manam ēdienam tie pielika indi, kad man slāpa, tie man deva dzert etiķi.
23Viņu galds lai top viņiem par cilpu un viņu viesiem par slazdu!
24Lai aptumst tiem acis, ka vairs neredz, un viņu gurni lai ļogās!
25Izlej pār tiem savu bardzību! Tavu dusmu svelme lai tos ķer!
26Lai to apmetne paliek pamesta, lai viņu teltīs neviens nemīt!
27Tādu tie vajā, ko tu jau sitis, tu viņu ievaino, par viņa sāpēm tie tenko!
28Pieliec vēl vainu pie viņu vainas, lai pat necer, ka tu tos taisnosi!
29Lai tie izdzēsti no dzīvo grāmatas, lai starp taisnajiem netiek ierakstīti!
30Bet es esmu nabaga cietējs, glāb, Dievs, un pasargā mani!
31Dziesmā es slavēšu Dieva vārdu, es daudzināšu viņu ar pateicību –
32tas patiks Kungam labāk nekā vērsis, nekā ragainais šķeltnadzis bullis!
33Raugiet, nabagie līksmo – tie, kas meklē Dievu! Lai jūsu sirdis ir možas,
34jo Kungs uzklausa cietējus, un tos, kas gūstā, viņš nenicina!
35Lai slavē viņu debesis un zeme, jūras un viss, kas tajās ņudz,
36jo Dievs glābs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, un tie tur dzīvos, un tiem tās piederēs!
37Viņa kalpu dzimums tās mantos,