1Korvedim. Dāvida psalms.
2Dzirdi, Dievs, manu balsi, kad sūdzos, no naidnieku briesmām pasargā mani,
3paslēp mani no kaitnieku pulka, nekrietno pūļa,
4tie kā zobenu asina sev mēli, vērš savas bultas – rūgtus vārdus,
5no slēptuves piepeši šauj uz krietno, šauj uz viņu, pat nebaidās!
6Cieši kopā tie turas uz ļaunu, tie runā, kā slazdus izlikt, saka: kurš ieraudzīs mūs? –
7Tie sagudro nekrietnības: dabūjām gatavu smalku stiķi – dziļi paslēpta cilvēka sirds!
8Bet Dievs šaus tiem bultu, acumirklī tos ievainos!
9Paši pret sevi tie dīda mēli! Kas to ierauga, krata galvu.
10Tad visi bīsies un teiks Dieva darbus, ko viņš veicis, tie sapratīs.
11Taisnais līksmos par Kungu un patversies pie viņa! Sirdsskaidrie dziedās slavu!