1Korvedim Jedūtūnam. Dāvida psalms.
2Tik pie Dieva es rodu mieru, no viņa mans glābiņš.
3Tik viņš ir mana klints un mans glābiņš, mans patvērums – es vis nepaklupšu!
4Cik ilgi jūs cilvēkam uzbruksiet, cik vēl ārdīsiet viņu jūs visi kā grūstošu sienu, kā ļodzīgu žogu?
5Tik viens tiem padomā – kā dižo nogāzt! Meli tiem tīk! Ar muti tie svētī, bet sirdī lād!
6Tik Dievā rod mieru mana dvēsele, jo uz viņu es ceru.
7Tikai viņš ir mana klints un mans glābiņš, mans patvērums – es nepaklupšu!
8Pie Dieva mans glābiņš un mans gods, mana stiprā klints un mans patvērums – Dievā.
9Paļaujieties vienmēr uz viņu, ļaudis, izlejiet viņa priekšā savas sirdis, Dievs ir mūsu patvērums!
10Tik dvesma ir cilvēkbērni, māns vien ir vīru dēli, svaru kausos tie augšup ceļas, par dvesmu vieglāki visi kopā!
11Nepaļaujieties uz ieguvumu un laupījuma nekārojiet, kaut manta nes augļus, tai nepiesieniet sirdi!
12Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu dzirdējis, ka spēks ir pie Dieva,
13ka tevī, Kungs, žēlastība, tu atmaksā cilvēkam pēc padarītā!