1Korvedim. “Neizposti!” Dāvida uzraksts, bēguļojot alā no Saula.
2Žēlo mani, Dievs, žēlo mani – mana dvēsele tveras pie tevis, un tavu spārnu ēnā es patveršos, kamēr posts paiet.
3Es saucu visaugstajam Dievam, Dievam, kas visu man piepilda!
4Tas sūtīs no debesīm un glābs mani, nonievās tos, kas mani mīda. Dievs sūtīs žēlastību un patiesību!
5Mana dvēsele starp lauvām, es guļu kā liesmās starp cilvēku dēliem, viņu zobi ir šķēps un bultas, viņu mēles ir ass zobens.
6Pacelies pār debesīm, Dievs, pār visu zemi tava godība!
7Tīklu tie izlika maniem soļiem, nomākta mana dvēsele! Bedri tie izraka man priekšā – paši tajā iekrita.
8Droša man sirds, Dievs, droša man sirds, dziedāšu es un spēlēšu!
9Mosties, mans gods, mostieties, arfa un cītara, – atmodināšu rīta ausmu!
10Teikšu tevi starp ļaudīm, Kungs, skandēšu tevi starp tautām,
11jo liela līdz debesīm tava žēlastība un līdz mākoņiem tava patiesība!
12Pacelies pār debesīm, Dievs, pār visu zemi lai tava godība!