1Korvedim. Kunga kalpa Dāvida psalms.
2Grēks uzrunā ļaundari viņa sirdī, tam acīs nav baiļu no Dieva.
3Viņš lišķē pats sev, savu vainu necenšas pelt.
4Viņa runas ir posts un viltus, viņš pamet gudrību un nedara labu.
5Postu viņš gudro savās cisās, viņš stāj uz nelaba ceļa, ļaunu viņš neatmet.
6Kungs, līdz debesīm tava žēlastība un tava uzticība līdz padebešiem!
7Tava taisnība kā Dieva kalni, tava tiesa kā milzu dzelme – cilvēku un zvēru tu glāb, Kungs!
8Cik dārga tava žēlastība, ak, Dievs! Cilvēku bērni patveras tavu spārnu ēnā.
9Tie mielojas ar tava nama labumiem, no saviem prieka strautiem tu dzirdini tos,
10jo pie tevis ir dzīvības avots, tavā gaismā mēs ieraugām gaismu.
11Izplet savu žēlastību pār tiem, kas pazīst tevi, un savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!
12Lai nemīda mani lepno kājas, un ļaundaru rokas lai nemētā mani!
13Redzi, tur gul nekrietnie – zemē nogāzti, nejaudā celties!