1Pie Bābeles upēm sēdējām raudādami un atcerējāmies Ciānu!
2Turienes vītolos pakārām savas cītaras.
3Ak, tur mūsu gūstītāji lika mums dziedāt un mūsu tirdītāji priecāties: uzdziediet mums Ciānas dziesmu! –
4Kā lai dziedam Kunga dziesmu svešā zemē?
5Ja es aizmirsīšu tevi, Jeruzāleme, lai pamirst mana labā roka!
6Lai pielīp man mēle pie aukslējām, ja neatcerēšos tevi, ja neturēšu Jeruzālemi vēl augstāk par savu visaugstāko prieku!
7Piemini, Kungs, edomiešiem Jeruzālemes dienu, kad tie teica: ārdiet to, ārdiet līdz pašiem tās pamatiem! –
8Bābeles meita, tu izpostāma – svētīts, kas atmaksās tev pēc tā mēra, ko tu mums mērījusi!
9Svētīts, kas grābs tavus mazuļus un sašķaidīs pret klinti!