1Ne mums, Kungs, ne jau mums – savam vārdam dod godu žēlastības un patiesības dēļ!
2Kādēļ lai saka tautas: kur, kur tad ir viņu Dievs?! –
3Jo mūsu Dievs ir debesīs, viņš dara visu, kas tam tīk!
4Viņu elki ir sudrabs un zelts, cilvēku roku darināti,
5mute tiem ir, bet tie nerunā, acis tiem ir, bet tie neredz,
6ausis tiem ir, bet tie nedzird, nāsis tiem ir, bet tie nesaož,
7rokas tiem ir, bet tie nesatausta, kājas tiem ir, bet tie nestaigā, pat ņurdēt nejaudā to rīkles!
8Tādi paši to darinātāji un visi, kas uzticas tiem!
9Israēl, uzticies Kungam! Palīgs un vairogs ir viņš!
10Ārona nams, uzticies Kungam! Palīgs un vairogs ir viņš!
11Kas bīstaties Kunga, uzticieties Kungam! Palīgs un vairogs ir viņš!
12Kungs atceras mūs, viņš svētīs, viņš svētīs Israēla namu, viņš svētīs Ārona namu,
13viņš svētīs visus, kas bīstas Kunga, – svētīs gan dižos, gan sīkos!
14Lai Kungs vairo jūs, jūs un jūsu bērnu bērnus!
15Lai svētī jūs Kungs, kurš radījis debesis un zemi!
16Debesis ir Kunga debesis, bet zemi viņš nodevis cilvēku dēliem.
17Neba miroņi slavēs Kungu, ne tie, kas klusumā nokāpuši, –
18mēs esam tie, kas slavēs Kungu no šā brīža līdz mūžībai! Slavējiet Kungu!