1Pateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu, pavēstiet tautām viņa darbus,
2dziediet viņam, spēlējiet viņa slavai, izstāstiet visus viņa brīnumus!
3Lepojieties ar viņa svēto vārdu! Lai priecājas sirdis tiem, kas meklē Kungu!
4Alkstiet Kunga un viņa spēka, viņa klātieni meklējiet vienmēr!
5Atcerieties brīnumus, ko viņš darījis, viņa zīmes, tiesas, ko viņš spriedis,
6jūs, viņa kalpa Ābrahāma dzimums, Jēkaba dēli, viņa izredzētie!
7Viņš ir Kungs, mūsu Dievs, viņš tiesā visu zemi!
8Viņš mūžam atcerēsies derību, ko slēdzis, vārdu, ko devis, – uz tūkstoš audzēm! –
9ko viņš noslēdzis ar Ābrahāmu, ko viņš Īzakam apzvērējis,
10ko viņš cēlis Jēkabam par likumu, par mūžīgu derību Israēlam,
11teikdams: tev es došu Kanaāna zemi, jums tā būs mantojuma daļa!
12Kad viņu vēl bija maz, tik piemājotāji tanī zemē,
13kad tie staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts atkal citos ļaudīs,
14tad nevienam viņš tos neļāva apspiest un aprāja ķēniņus viņu dēļ:
15neaiztieciet manus svaidītos un maniem praviešiem nedariet ļauna! –
16Kad viņš tai zemei uzsūtīja badu un salauza ik labības stiebru,
17viņš sūtīja kādu vīru viņiem pa priekšu – Jāzepu, kuru pārdeva verdzībā.
18Viņa kājas iekala važās, dzelzi aplika viņam ap kaklu,
19līdz piepildījās, ko viņš bija teicis, – ko Kungs bija teicis, tas attaisnoja viņu!
20Ķēniņš sūtīja viņu atbrīvot, tautu valdnieks atlaida viņu,
21lika savam namam par kungu, visai savai mantai par valdītāju –
22lai rīko augstmaņus, kā tīk, un vecajos gudrībā māca.
23Tad Israēls nāca uz Ēģipti un Jēkabs piemita Hāma zemē.
24Viņš savu tautu darīja tik auglīgu, ka to tapa vairāk par viņu naidniekiem –
25tiem viņš sagrozīja sirdis, lai nīst viņa tautu, lai vērpj viltu pret viņa kalpiem.
26Viņš sūtīja Mozu, savu kalpu, un Āronu, kuru viņš izredzējis,
27lai sludina viņa zīmes starp tiem un brīnumus Hāma zemē.
28Viņš sūtīja tumsu, lai paliek tumšs, – vai tie nesacēlās pret viņa vārdu?!
29Viņš tiem pārvērta ūdeņus asinīs un nonāvēja zivis.
30Mudžēja vardes to zemē – viņu ķēniņu iekštelpās!
31Viņš teica, un nāca mušas un knišļi visās robežās.
32Viņš deva tiem lietus vietā krusu, uguns liesmas viņu zemē,
33un sita to vīnakokus un vīģes kokus, un aplauza kokus to robežās,
34viņš teica, un nāca siseņi un kāpuri bez skaita,
35apēda visu zāli to zemē un apēda viņu zemes augļus.
36Viņš sita visus pirmdzimtos to zemē – pirmo no it visa, ko viņu spēks bija devis.
37Bet savai tautai viņš ļāva aiziet ar sudrabu un zeltu – neviena tizla viņa ciltīs!
38Priecājās Ēģipte, viņiem aizejot, jo bailes no viņiem tai bija uzkritušas!
39Viņš izpleta mākoni par apsegu un uguni gaismai naktī.
40Tie lūdza, un viņš sūtīja paipalas un debesu maizi tiem deva līdz sātam.
41Viņš atvēra klinti – un šļācās ūdens, plūda izkaltušā zemē kā upe.
42Viņš neaizmirsa savu svēto solījumu savam kalpam Ābrahāmam,
43un līksmu viņš veda savu tautu, un gavilēja viņa izredzētie,
44viņš tiem atdeva tautu zemes, un tie iemantoja cilšu pūliņus,
45ka turētu viņa likumus un viņa bauslību ņemtu vērā. Slavējiet Kungu!