1Nabaga lūgšana, kad tas paguris izlej savas žēlabas Kunga priekšā.
2Kungs, uzklausi manu lūgšanu, lai mans sauciens nonāk pie tevis!
3Neslēp savu vaigu no manis posta dienā! Pievērs ausi dienā, kad saucu, steidz atbildēt man!
4Prom kā dūmi rit manas dienas, un mani kauli kā krāsns gruzd.
5Kā samīta zāle vīst mana sirds – pat aizmirstu ēst maizi.
6Tā stenu, ka sprūst kauli man miesā!
7Līdzīgs es tuksneša pūcei un kā apogs starp drupu kaudzēm!
8Bez miega nīkstu – man klājas kā vientuļam putnam uz juma!
9Augu dienu mani peļ naidnieki, kam trakums pret mani, tie mani lād!
10Es pīšļus kā maizi ēdu, ar asarām savu dzērienu jaucu –
11tava piktuma dēļ, tavas dusmības dēļ, jo tu ņēmi un padzini mani!
12Mūžs man noliecies kā ēna, un es kā zāle vīstu.
13Bet tu, Kungs, mūžam valdi, un tevi piemin audžu audzēs!
14Celies un glāb Ciānu – laiks apžēlot to, tas brīdis ir klāt,
15jo tavi kalpi mīl tās akmeņus un tās pīšļu viņiem žēl!
16Tautas bīsies Kunga vārda un visi zemes ķēniņi tavas godības,
17kad Kungs būs uzcēlis Ciānu un parādīsies savā godībā!
18Viņš ir uzklausījis tukšinieku lūgšanu un nav noniecinājis viņu lūgšanos.
19Tas tiks uzrakstīts nākamajai audzei, lai tie, kas dzims, slavētu Kungu –
20ka viņš noliecās no svētajiem augstumiem, Kungs no debesīm paskatījās uz zemi,
21lai dzirdētu gūstekņu vaidus, lai atlaistu tos, kam nolemts mirt!
22Teiks Ciānā Kunga vārdu un slavēs viņu Jeruzālemē,
23kad pulcēsies kopā tautas un valstis, lai kalpotu Kungam.
24Viņš ceļā ir salauzis manu spēku, īsinājis manu mūžu,
25es saku: mans Dievs, neņem mani pusmūžā – audžu audzēs tavi gadi!
26Sākumā zemei tu pamatus liki, un tavu roku darbs ir debesis –
27tās zudīs, bet tu paliksi, tās izdils kā drānas, tu tās novilksi – tās būs nost!
28Bet tu esi tas, un taviem gadiem nav gala!
29Tavu kalpu dēli gūs mājvietu, un viņu dzimums drošs tavā priekšā!