1Dēls, manu mācību neaizmirsti un manas pavēles glabā sirdī,
2jo tās tev dos garu mūžu, ilgus gadus un labklājību.
3Lai uzticība un taisnība tevi neatstāj – sien tās sev ap kaklu, raksti tās sirdī kā uz lapas,
4tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā.
5Paļaujies uz Kungu no visas sirds – uz paša sapratni vien nepalaidies!
6Zinies viņu visos savos ceļos, un viņš iztaisnos tavas takas.
7Neliecies gudrs pats savās acīs, bīsties Kunga un vairies ļauna,
8lai spēcināta tava miesa un spirdzināti tavi kauli!
9Pagodini Kungu no savas mantas, no savas ražas pirmajiem augļiem,
10tad pildīsies tavas klētis pārpārēm un jaunvīns pludos tavās mucās.
11Kunga bardzību nenievā, neesi nīgrs, kad viņš tevi rāj,
12jo Kungs pārmāca to, kuru mīl, kā tēvs savu mīļo dēlu.
13Svētīts, kas gudrību rod, un tas, kurš iemanto saprašanu,
14jo tā nes vairāk peļņas nekā sudrabs un vairāk guvuma nekā zelts,
15tā vērtīgāka par dārgakmeņiem – nekas, ko tu kāro, nav tai līdzināms,
16ilgs mūžs tai labajā rokā, kreisajā rokā tai bagātība un gods,
17kas staigā tās ceļus, sasniedz tīksmi, un visas tās takas ved pie miera.
18Tā – dzīvības koks tiem, kas pie tās tveras, kas pie tās turas, ir svētīti!
19Gudrībā Kungs radīja zemi, debesis dibināja ar saprašanu,
20viņa zināšanas dēļ izlauzās dzelmes un padebeši lāsoja rasu.
21Dēls, neatlaidies no šiem diviem – no gudra padoma un izmanības,
22tie būs dzīvība tavai dvēselei un rota tavam kaklam!
23Droši tad staigāsi savu ceļu, kāja tev nepiedauzīsies,
24gulēt iedams, tu nebaidīsies, tu apgulsies un saldi aizmigsi,
25nesatrūksies pēkšņās bailēs vai ļaundara viesulī, kad tas nāks,
26jo Kungs būs tavs drošums, viņš sargās tavas kājas no lamatām.
27Neliedzies dot tam, kam vajag, ja vien tava roka to jaudā,
28nesaki kaimiņam: pienāc citreiz! – vai: rīt iedošu! – tev ir ko dot!
29Neperini ļaunu pret savu kaimiņu, kas paļāvīgs mīt tev blakus,
30neķildojies aplam ar vīru, kas nav tev darījis nekā ļauna!
31Neapskaud varmāku, nestaigā ceļus, ko viņš iet,
32jo paklīdenis Kungam riebj – ar taisnajiem Kungs turas!
33Kunga lāsts pār ļaundara namu, bet taisno mitekli viņš svētī!
34Izsmējējus viņš izsmej, bet grūtdieņiem dod žēlastību!
35Godu gudrie mantos, muļķi – tie vairos negodu!