1Un kanaānietis, Arādas ķēniņš, kas mita Negebā, padzirdēja, ka Israēls nāk pa Atārīmas ceļu, un viņš cīnījās pret Israēlu un saņēma gūstekņus.
2Tad Israēls zvērēja Kungam: “Ja tu dotin atdosi šo tautu manā rokā, tad es nopostīšu viņu pilsētas!”
3Kungs paklausīja Israēlam un atdeva viņam kanaāniešus, un viņš tos apkāva un izpostīja viņu pilsētas, to vietu nosauca par Hormu.
4Un viņi gāja no Hora kalna pa ceļu, kas ved uz Niedru jūru, lai apietu Edoma zemi, bet tauta ceļā kļuva nepacietīga.
5Un tauta runāja pret Dievu un Mozu: “Kāpēc tu mūs izvedi no Ēģiptes, lai mēs mirstam tuksnesī, jo šeit nav maizes un ūdens, un mums riebj šis sliktais ēdiens!”
6Tad Kungs sūtīja tautā ugunīgas čūskas, un tās koda ļaudis, un Israēlā nomira daudz ļaužu.
7Tad tauta nāca pie Mozus un teica: “Mēs esam grēkojuši, jo mēs runājām pret Kungu un tevi. Lūdzies Kungu, lai viņš atņem mums čūskas!” Tad Mozus lūdza par tautu.
8Un Kungs teica Mozum: “Taisi sev ugunīgu čūsku un liec kāta galā – ja kāds tiek sakosts, lai skatās uz to, un tas paliks dzīvs!”
9Un Mozus taisīja vara čūsku un lika to karoga kāta galā; un, ja kādu sakoda čūska, tad tas palūkojās uz vara čūsku un palika dzīvs.
10Un Israēla dēli gāja un apmetās Obotā.
11No Obotas viņi gāja un apmetās Ije-Abarīmā, tuksnesī, kas ir pret Moābu, pret saules lēktu.
12No turienes viņi gāja un apmetās Zeredas ielejā.
13No turienes viņi gāja un apmetās otrpus Arnonas, kas tuksnesī, kurš plešas no amoriešu robežām, jo Arnona ir Moāba robeža starp Moābu un amoriešiem.
14Tādēļ Kunga karu grāmatā teikts: “Vāheba Sūfā un upes Arnonā,
15un upes paleja, kas stiepjas līdz Šebet-Ārai un piekļaujas Moāba robežai.”
16Un no turienes viņi devās uz Beēru – tā ir aka, par ko Kungs Mozum teica: “Sapulcini tautu, un es došu tai ūdeni.”
17Tad Israēls dziedāja šo dziesmu: “Guldzi, aka! Dziediet tai!
18Aka, ko pravieši raka, tautas augstmaņi greba ar zižļiem un scepteriem!” – un no tuksneša viņi devās uz Matānu,
19no Matānas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu,
20un no Bāmotas uz ieleju, kas Moāba laukos, kur pār tuksneša klaju noraugās Pisgas virsotne.
21Tad Israēls sūtīja vēstnešus uz Sīhonu pie amoriešu ķēniņa:
22“Ļauj man iziet caur tavu zemi – uz lauku vai vīnadārzu mēs nenogriezīsimies, mēs nedzersim no akām, mēs tikai iesim pa ķēniņa ceļu, līdz šķērsosim tavas robežas!”
23Bet Sīhons neļāva Israēlam iet cauri savām robežām. Sīhons sapulcināja visus savus ļaudis un izgāja tuksnesī pretī Israēlam, devās uz Jahacu un cīnījās ar Israēlu.
24Israēls viņu sakāva ar zobena asmeni un iemantoja viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, līdz Amona dēliem, jo Amona dēlu robeža bija Jaazēra.
25Israēls ieņēma visas šīs pilsētas, un Israēls apmetās visās amoriešu pilsētās Hešbonā un tās ciematos.
26Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sīhona pilsēta, viņš bija karojis ar iepriekšējo Moāba ķēniņu un atņēmis tam visu viņa zemi līdz Arnonai.
27Tādēļ teicēji saka: “Nāciet celt Hešbonu, lai dibina Sīhona pilsētu!
28Uguns nāca no Hešbonas, uguns no Sīhona pilsētas – tā aprija Moāba Āru, Arnonas augstieņu kungus!
29Vai tev, Moāb! Tu ej bojā, Kemoša tauta, – tā darīja savus dēlus par bēgļiem un savas meitas par gūsteknēm amoriešu ķēniņam Sīhonam!
30Viņa dēli ir gājuši bojā no Hešbonas līdz Dībonai, mēs iztukšojām visu līdz Nofahai, kas līdz Mēdbai!”
31Israēls apmetās amoriešu zemē.
32Un Mozus sūtīja izlūkot Jaazēru, un viņi ieņēma tās ciematus, un viņš sagrāba turienes amoriešu īpašumus.
33Tad viņi pagriezās un devās ceļā uz Bāšānu, un Ogs, Bāšānas ķēniņš, iznāca viņam pretī kopā ar savu tautu, lai cīnītos pie Edreī.
34Un Kungs teica Mozum: “Nebaidieties no viņa, jo es viņu atdošu tev un arī viņa tautu, un viņa zemi, un tu viņam darīsi tāpat, kā darīji amoriešu ķēniņam Sīhonam, kas mita Hešbonā.”
35Un viņi kāva to un viņa dēlus, un visu viņa tautu, kamēr viņam vairs neviens nepalika pāri, un iemantoja viņa zemi. Israēlu