1Nehemijas, Hahaljas dēla, vārdi. Tas notika Persijas ķēniņa divdesmitā gada kislēva mēnesī, kad es biju Sūsas pilī.
2Hānānī, viens no maniem brāļiem, kopā ar citiem vīriem atnāca no Jūdas. Un es tiem vaicāju par jūdiem, kas izglābušies no gūsta, un par Jeruzālemi.
3Viņi man pastāstīja: “Tie, kas atlikuši tajā pavalstī un netika aizvesti trimdā, ir lielā nelaimē un kaunā, jo Jeruzālemes mūri ir sagrauti un tās vārti ir sadedzināti.”
4Dzirdējis šos vārdus, es apsēdos, raudāju, sēroju vairākas dienas, gavēju, lūdzu debesu Dievu
5un sacīju: “Ak, Kungs, debesu Dievs, lielais un bijājamais Dievs, kas uzturi derību un žēlastību ar tiem, kas tevi mīl un tur tavus baušļus,
6lai jel dzird tavas ausis un tavas acis ir atvērtas, uzklausi sava kalpa lūgšanu, ko es dienām un naktīm lūdzu tavā priekšā par Israēla dēliem, taviem kalpiem, sūdzēdams Israēla dēlu grēkus, ko mēs pret tevi esam grēkojuši! Grēkojis esmu arī es un mana tēva nams!
7Mēs esam bijuši tik samaitāti pret tevi, neesam turējuši tavus baušļus, likumus un tiesas, ko tu pavēlēji savam kalpam Mozum.
8Atceries jel vārdus, kurus tu pavēlēji savam kalpam Mozum: ja jūs būsiet neuzticīgi, es jūs izkliedēšu starp tautām,
9bet, ja jūs atgriezīsieties pie manis, turēsiet manus baušļus un pildīsiet tos, kaut arī jūs būtu aiztrenkti līdz debess malai, tomēr es jūs no turienes sapulcēšu un atvedīšu uz vietu, kuru esmu izvēlējies, lai tur mājotu mans vārds! –
10Tie ir tavi kalpi un tava tauta, kuru tu esi izpircis ar lielu spēku un savu stipro roku!
11Ak, Kungs, lai jel tava auss uzklausa tava kalpa lūgšanu un tavu kalpu lūgšanu, kuri ar prieku bijā tavu vārdu, liec lai tavam kalpam šodien labi sokas un dod viņam, ka šis vīrs ir tam žēlīgs!” – Es biju ķēniņa dzērienu devējs.