1Es teicu: “Jel klausieties, Jēkaba vadoņi un Israēla nama valdnieki, – vai jums nebija jāzina, kas ir taisna tiesa?
2Tie, kas nīst labu un mīl ļaunu, kas plēš ādu un miesu no kauliem,
3kas rij manas tautas miesu, plēš tiem ādu un drupina viņu kaulus, plāj uz pannas un gaļu met katlā, –
4tie sauks uz Kungu, bet viņš tiem neatbildēs, viņš novērsīs savu vaigu no tiem, jo tie ļaunu vien darījuši!”
5Tā saka Kungs par praviešiem, kas maldina manu tautu: “Kad mute tiem pilna, tie sludina mieru, kas nedod kārumus, pret to sludina karu.
6Tādēļ nakts pār jums bez redzējumiem un tumsa pār jums bez pareģojumiem, saule pār praviešiem norietēs, un satumsīs pār viņiem diena.
7Tad redzētāji būs apkaunoti un pareģi apjukuši, tie mulsumā apslēps bārdas, jo nav viņiem atbildes no Dieva.”
8Bet es – pilns spēka un Kunga Gara un tiesas un drosmes atgādināt Jēkabam viņa noziegumu un Israēlam viņa grēku!
9Jel ieklausieties, Jēkaba nama vadoņi un Israēla nama valdnieki, kas nicināt tiesu un sagrozāt visu, kas taisns,
10kas Ciānu ceļat uz asinīm un Jeruzālemi uz varasdarbiem!
11Tās vadoņi par kukuli iztiesā, tās priesteri par maksu māca, tās pravieši par sudrabu pareģo, turklāt vēl atsaucas uz Kungu: “Vai tad Kungs nav mūsu vidū? – Ļaunums nenāks pār mums!”
12Tādēļ jūsu dēļ Ciānu uzars kā lauku, Jeruzāleme kļūs par drupu kaudzi un Nama kalns par mežainu augstieni!