1Pacēlis acis, viņš ieraudzīja, ka bagātie met dāvanas tempļa ziedojumu traukā.
2Un viņš redzēja kādu nabadzīgu atraitni, kas iemeta tur divas nieka artavas.
3Viņš sacīja: “Patiesi es jums saku: šī nabadzīgā atraitne ir ziedojusi vairāk par visiem.
4Jo tie visi ziedoja no savas pārpilnības, bet viņa no savas trūcības ziedoja visu, kas tai bija iztikai.”
5Kad daži runāja par templi, ka tas izrotāts dārgakmeņiem un bagātām dāvanām, viņš sacīja:
6“Nāks dienas, kad no tā, ko jūs tagad redzat, nepaliks akmens uz akmens, kas netiks nopostīts.”
7Un viņam jautāja: “Skolotāj, kad tas būs, un kāda būs zīme, ka tas sāksies?”
8Bet viņš sacīja: “Pielūkojiet, ka netiekat pievilti; jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: es tas esmu, – un: laiks ir pienācis. Nesekojiet tiem!
9Bet, kad jūs dzirdēsiet par kariem un dumpjiem, nebīstieties! Jo tam tā papriekš jānotiek, bet tas vēl nebūs gals.”
10Tad viņš tiem sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,
11būs lielas zemestrīces un vietu vietām bads un mēris, un no debesīm nāks baismīgas un lielas zīmes.
12Bet pirms visa tā viņi gūstīs jūs un vajās, nodos sinagogās un cietumos, vedīs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.
13Tas jums ļaus par mani liecināt.
14Tad nu apņemieties savās sirdīs iepriekš nedomāt par to, kā jūs aizstāvēsieties.
15Jo es jums došu vārdus un gudrību, kam neviens no jūsu pretiniekiem nespēs pretī stāties vai pretī runāt.
16Arī vecāki un brāļi, radinieki un draugi jūs nodos, un kādus no jūsu vidus nogalinās.
17Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ.
18Bet ne mats no jūsu galvas nenokritīs.
19Ar savu izturību jūs iemantosiet dzīvību.
20Bet, kad jūs ieraudzīsiet Jeruzālemi karaspēka ielenktu, tad ziniet, ka tās izpostīšana ir pienākusi.
21Tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos, bet, kas pilsētā, lai iziet no tās un, kas laukos, lai neieiet tajā,
22jo tās ir soda dienas, lai piepildītos viss, kas ir rakstīts.
23Vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās; jo liels posts nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu.
24Un viņi kritīs no zobena asmens un kā gūstekņi tiks aizvesti pie visām tautām, un Jeruzālemi bradās pagānu kājas, līdz viņu laiki piepildīsies.
25Un zīmes būs uz saules un mēness, un zvaigznēm, un tautas uz zemes būs izmisumā un izbijušās, kālab jūra krāc un bango.
26Cilvēki pamirs no bailēm, gaidot, kas nāks pār pasauli, jo debesu spēki tiks satricināti.
27Un tad viņi redzēs Cilvēka Dēlu padebesīs nākam varenībā un lielā godībā.
28Kad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas.”
29Un viņš tiem stāstīja līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un citus kokus.
30Kad tiem pumpuri sāk plaukt, jūs paši, to redzot, zināt, ka vasara ir jau tuvu.
31Tāpat arī jūs, kad ieraudzīsiet to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir klāt.
32Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks.
33Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
34Bet piesargieties, ka jūsu sirdis nenotrulinās dzerot un plītējot un dzīves rūpestos un tā diena nepārsteidz jūs pēkšņi –
35kā slazds. Tā nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.
36Bet esiet nomodā, ik brīdi lūgdami, lai jūs spētu izbēgt no visa tā, kas notiks, un stāties Cilvēka Dēla priekšā.”
37Tajās dienās viņš mācīja templī, bet naktis, izgājis ārā, viņš pavadīja uz tā sauktā Olīvkalna.
38Un visa tauta jau rīta agrumā pulcējās pie viņa templī, lai klausītos viņā.