1Un Kungs sacīja Mozum:
2“Runā uz visu Israēla dēlu sapulci un saki tiem: esiet svēti, jo es esmu svēts – Kungs, jūsu Dievs!
3Ikviens lai bīstas savu māti un tēvu un tur manus sabatus – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
4Nevērsieties pie dievekļiem un nelejiet sev dievus – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
5Kad jūs kaujat miera upuri Kungam, upurējiet to tā, lai jūs būtu viņam tīkami.
6Lai to ēd tajā dienā, kad jūs to kaujat, vai rīt, bet to, kas atliek līdz parītam, lai sadedzina ugunī!
7Ja kaut ko no tā ēdīs trešajā dienā, tas būs nešķīsts un netiks pieņemts.
8Kas tādu ēdīs, tas nesīs vainu, jo būs sagānījis Kunga svētumu – tāds tiks nošķirts no savas tautas.
9Kad jūs novācat savā zemē ražu, laukmalu atstājiet nenovāktu. Nokritušās vārpas tu nelasi!
10Savu vīnadārzu nenovāc pavisam un kritušās vīnogas savā vīnadārzā neuzlasi, atstāj tās nabagam vai svešiniekam – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
11Nezodziet un nekrāpiet, un nemelojiet saviem tuvākajiem!
12Nezvēriet manā vārdā melīgi un nesagāniet sava Dieva vārdu – es esmu Kungs!
13Neapspied un neaplaupi savu tuvāko! Lai algādža alga nepaliek pie tevis līdz rītam.
14Nelādi kurlo un neliec priekšā kāju aklajam, bīsties Dieva – es esmu Kungs!
15Nedari netaisnību tiesā – neiztopi nabagam, nedod priekšroku dižajam, bet tiesā savus tuvākos taisnīgi!
16Nestaigā savā tautā baumodams, nealksti sava tuvākā asiņu – es esmu Kungs!
17Nenīsti sirdī savu brāli, pamāci savu tuvāko, lai tu neesi līdzvainīgs.
18Neatriebies un nedusmo uz savas tautas ļaudīm, mīli savu tuvāko kā sevi pašu – es esmu Kungs!
19Turiet manus likumus – nekrustojiet divus dažādus lopus, neapsējiet savus laukus ar dažādu sēklu, nevalkājiet divējas drānas, jaukti noaustas.
20Ja vīrs pārguļ ar sievu, izšļākdams sēklu, un viņa ir verdzene, kas apsolīta citam par sievu, bet vēl nav izpirkta un tai nav dota brīvība, lai soda, bet lai tos nenonāvē, jo viņa nebija brīva.
21Lai viņš nes vainas upuri Kungam pie Saiešanas telts durvīm – vainas upura aunu.
22Lai priesteris Kunga priekšā ar vainas upura aunu veic izlīgumu par viņa grēku, ar ko viņš grēkojis, un viņam tiks piedots grēks, ar ko viņš grēkojis.
23Kad jūs nonāksiet tajā zemē un stādīsiet augļu kokus, tie būs itin kā neapgraizīti, un to augļi lai jums ir neapgraizīti trīs gadus, tie jums ir neēdami!
24Ceturtajā gadā visi to augļi ir svēti, lai tie ir slavas upuris Kungam!
25Un piektajā gadā jūs varat ēst to augļus, lai tie jums papilnam! – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
26Neēdiet neko, kam klāt asinis. Nepareģojiet un neburiet!
27Neapgrieziet sev matus pie deniņiem un neapcērpiet malu savām bārdām.
28Negrieziet sev miesā brūces mirušo dēļ un neskrāpējiet sev zīmējumus ādā – es esmu Kungs!
29Nesagāni savu meitu, padarīdams par mauku, lai nekļūst maucīga zeme, lai zeme nepiepildās ar izvirtību.
30Manus sabatus turiet un manu svētvietu bijājiet – es esmu Kungs!
31Nevērsieties pie garu izsaucējiem un nemeklējiet zintniekus, tie jūs padara nešķīstus! – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
32Sirmas galvas priekšā piecelies, godā vecu un bīsties Dieva – es esmu Kungs!
33Kad svešinieks piemīt pie tevis tavā zemē, nedari viņam pāri.
34Lai svešinieks, kas pie jums apmeties, jums ir kā savējais, un mīli viņu kā sevi pašu, jo svešinieki jūs bijāt Ēģiptes zemē – es esmu Kungs, jūsu Dievs!
35Nekrāpieties nedz pie tiesas, nedz mēros, svarā un skaitā!
36Lai jums ir pareizi svari, pareizi atsvari, pareizi beramie un pareizi lejamie mēri – es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes.
37Turiet visus manus likumus un pildiet visas manas tiesas – es esmu Kungs!”