1Kungs sacīja Mozum:
2“Saki Israēla dēliem: sieva, ja tā ieņem un dzemdē zēnu, ir nešķīsta septiņas dienas – nešķīsta tāpat kā savās asiņošanas dienās.
3Astotajā dienā lai tiek apgraizīta zēna priekšāda.
4Trīsdesmit trīs dienas lai viņa šķīstās no asinīm – nepieskaras nekam svētam un neiet svētvietā, iekams nepaiet viņas šķīstīšanās laiks.
5Bet, ja tā dzemdē meitu, tā ir nešķīsta divreiz septiņas dienas tāpat kā asiņošanas reizē, un sešdesmit sešas dienas lai viņa šķīstās no asinīm.
6Kad paiet viņas šķīstīšanās par dēlu vai meitu, lai viņa pienes gadu vecu jēru par sadedzināmo upuri un balodēnu vai dūju par grēku upuri priesterim pie Saiešanas telts durvīm.
7Viņš lai tos pienes Kunga priekšā, veikdams izlīgumu par viņas nešķīstumu, un viņa būs šķīsta no asiņošanas. Šis ir likums par sievu, kas dzemdē dēlu vai meitu.
8Bet, ja viņai nav rocības priekš jēra, lai viņa ņem divas dūjas vai divus balodēnus – vienu sadedzināmajam upurim un vienu grēku upurim, un priesteris lai veic izlīgumu par viņas nešķīstumu, un viņa būs šķīsta.”