1Kviešu pļaujamā laikā Simsons ieradās apciemot savu sievu, paņēmis līdzi kazlēnu. Viņš teica: “Es iešu pie savas sievas guļamistabā,” – bet viņas tēvs neļāva tam iet.
2Viņas tēvs teica: “Es tiešām domāju, ka tu viņu ienīsti, un atdevu to tavam pavadonim. Vai viņas jaunākā māsa nav vēl labāka par viņu? Ņem to sev viņas vietā!”
3Un Simsons tam atbildēja: “Šoreiz gan es neesmu vainīgs, ka darīšu ļaunu filistiešiem!”
4Simsons gāja un saķēra trīs simtus šakāļu, ņēma lāpas, sasēja asti ar asti un iesprauda pa lāpai starp katrām divām astēm.
5Viņš pielaida lāpām uguni un palaida tos filistiešu labībā. Tā viņš aizdedzināja gan status, gan nenopļauto labību, gan vīnadārzus, gan olīvkokus.
6Filistieši runāja: “Kas to ir izdarījis?” Un tiem teica: “Simsons, timnieša znots, jo tas ir ņēmis viņa sievu un atdevis to viņa pavadonim!” Tad filistieši nāca un sadedzināja viņu un viņas tēvu.
7Bet Simsons tiem sacīja: “Ja jūs tā darāt, es jums nudien atriebšos un tikai tad mitēšos!”
8Un viņš lielā slaktiņā tiem sadragāja lielus un gūžas. Tad viņš devās lejā un apmetās Ētāmas klints plaisā.
9Filistieši devās augšup, uzslēja nometni Jūdā un devās tālāk uz Lehī.
10Tad Jūdas vīri teica: “Kāpēc jūs esat nākuši pret mums?” Un tie atbildēja: “Mēs esam nākuši, lai saistītu Simsonu! Lai darītu viņam, kā viņš ir darījis mums!”
11Tad trīs tūkstoši Jūdas vīru devās lejā uz Ētāmas klints plaisu un teica Simsonam: “Vai tad tu nezini, ka filistieši valda pār mums? Ko tu mums esi izdarījis?!” Un viņš tiem atbildēja: “Kā tie man darījuši, tā es tiem atdarīju!”
12Tie viņam sacīja: “Mēs esam atnākuši tevi saistīt un nodot filistiešu rokās.” Un viņš tiem teica: “Zvēriet, ka paši man neuzbruksiet!”
13Tie viņam sacīja: “Tiešām nē! Siet mēs tevi sasiesim un nodosim viņu rokās, bet nāvēt mēs tevi nenonāvēsim!” Tā viņi to sasēja ar divām jaunām virvēm un devās ar viņu prom no klints.
14Kad viņš nonāca Lehī, filistieši aurodami viņu sagaidīja. Piepeši pār viņu nāca Kunga Gars, un virves ap viņa rokām kļuva kā apdeguši linu diegi un saites uz viņa rokām izira.
15Viņš atrada svaigu ēzeļa žokļa kaulu, izstiepa roku, satvēra to un nosita ar to tūkstoš vīru.
16Un Simsons teica: “Ar ēzeļa žokļa kaulu guldīju daudzum daudzus, ar ēzeļa žokļa kaulu nositu tūkstoš vīru!”
17Beidzis runāt, viņš nosvieda žokļa kaulu un nosauca to vietu: Rāmat-Lehī.
18Viņš bija ļoti izslāpis un sauca uz Kungu: “Ar sava kalpa rokām tu esi devis šo lielo atbrīvošanu, un nu man jāmirst slāpēs un jākrīt neapgraizīto rokās!”
19Un Dievs pāršķēla dobumu žokļa kaulā, un no tā izplūda ūdens. Viņš dzēra un atspirga, un viņā atgriezās dzīvība. Tāpēc šo vietu sauc: Ēn-Korē, kas atrodas Lehī līdz pat šai dienai.
20Un viņš bija Israēla soģis filistiešu laikā divdesmit gadus.