1Tad Jozua Šehemā sapulcināja visas Israēla ciltis un sasauca Israēla vecajos un viņu galvenos, un viņu tiesnešus, un virsniekus, un tie stājās Dieva priekšā.
2Un Jozua teica visai tautai: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: jūsu tēvi senlaik dzīvoja viņpus upes – Terahs, Ābrahāma un Nāhora tēvs, un viņi kalpoja citiem dieviem.
3Tad es viņpus upes ņēmu jūsu tēvu Ābrahāmu un vedu cauri visai Kanaāna zemei, vairoju viņa pēcnācējus un devu viņam Īzaku.
4Un Īzakam es devu Jēkabu un Ēsavu; Ēsavam es devu par mantojumu Seīra kalnus, bet Jēkabs ar saviem dēliem devās uz Ēģipti.
5Tad es sūtīju Mozu un Āronu un situ Ēģipti ar sērgām – tā es tur darīju, un pēc tam es jūs no turienes aizvedu.
6Es izvedu jūsu tēvus no Ēģiptes, un jūs nonācāt pie jūras, un ēģiptieši vajāja jūsu tēvus – ar kararatiem un jātniekiem! – līdz Niedru jūrai.
7Kad tie brēca uz Kungu, viņš sūtīja tumsību starp tiem un ēģiptiešiem un šiem uznāca jūra un apklāja viņus. Paši savām acīm jūs redzējāt, ko es darīju Ēģiptē! Tad ilgu laiku jūs mitāt tuksnesī.
8Un es jūs aizvedu uz amoriešu zemi viņpus Jardānas, un tie cīnījās pret jums, bet es tos nodevu jūsu rokā, un jūs iemantojāt viņu zemi, un es tos iznīcināju jūsu priekšā.
9Tad cēlās Moāba ķēniņš Bālāks, Ciporas dēls, un karoja ar Israēlu – viņš sūtīja pēc Bileāma, Beora dēla, lai tas jūs nolād.
10Bet es negribēju klausīt Bileāmu, un viņš svētīdams svētīja jūs – tā es jūs izglābu no viņa rokas.
11Un jūs pārgājāt Jardānu un nonācāt Jērikā, un ar jums karoja Jērikas vīri – amorieši un perizieši, un kanaānieši, un hetieši, un girgašieši, un hivieši, un jebūsieši – es tos atdevu jūsu rokā.
12Es izsūtīju jums pa priekšu sirseņus, kas padzina tos jūsu priekšā – abus amoriešu ķēniņus! – neba jūsu zobens vai loks!
13Es devu jums zemi, ko jūsu roka nebija iestrādājusi, un pilsētas, ko jūs nebijāt cēluši – tajās jūs apmetāties! – un vīnadārzus un olīvkokus, ko jūs nebijāt stādījuši – no tiem jūs ēdāt!
14Tad nu bīstieties Kunga un krietni kalpojiet viņam uzticībā, aizvāciet dievus, kuriem kalpoja jūsu tēvi viņpus upes un Ēģiptē, un kalpojiet Kungam!
15Bet, ja jums netīk kalpot Kungam, tad izvēlieties šodien, kam kalpot – vai nu dieviem, kam jūsu tēvi kalpoja viņpus upes, vai amoriešu dieviem, kuru zemē jūs mītat; bet es un mans nams – mēs kalposim Kungam!”
16Tad tauta atbildēja un teica: “Pasargi, Dievs, ka mēs pamestu Kungu un kalpotu citiem dieviem!
17Jo Kungs, mūsu Dievs, izveda mūs un mūsu tēvus no Ēģiptes zemes un vergu nama. Viņš mūsu acu priekšā darīja visas šīs varenās zīmes un sargāja mūs ceļā, ko gājām, un starp visām tautām, kuru vidū mēs nonācām.
18Un Kungs padzina mūsu priekšā visas tautas, arī amoriešus, kuri mita tajā zemē, tad nu mēs kalposim Kungam, jo viņš ir mūsu Dievs!”
19Bet Jozua teica tautai: “Jūs nevarat kalpot Kungam, jo viņš ir svēts Dievs, viņš ir dedzīgs Dievs, viņš nepiedos jūsu pārkāpumus un grēkus!
20Ja jūs atmetīsiet Kungu un kalposiet svešiem dieviem, tad viņš novērsīsies, darīs jums ļaunu un iznīcinās jūs – arī tad, kad jau darījis jums labu!”
21Bet tauta teica Jozuam: “Nē! Mēs kalposim Kungam!”
22Tad Jozua teica tautai: “Jūs paši sev šodien esat liecinieki, ka izvēlējāties Kungu, lai kalpotu viņam!” Un tie teica: “Esam liecinieki!”
23“Tad nu aizvāciet svešos dievus, kas jūsu vidū, un šķīstiet savas sirdis Kungam, Israēla Dievam!”
24Un tauta teica Jozuam: “Mēs kalposim Kungam, mūsu Dievam, un mēs klausīsim viņa balsij!”
25Todien Jozua noslēdza ar tautu derību un deva tiem Šehemā likumus un tiesas.
26Jozua rakstīja šos vārdus Dieva bauslības grāmatā, ņēma lielu akmeni un uzslēja zem ozola pie Kunga svētvietas.
27Tad Jozua sacīja visai tautai: “Redzi, šis akmens lai ir mums par liecību, jo tas ir dzirdējis visus Kunga vārdus, ko viņš sacījis! Tādēļ tas lai jums ir par liecību, ka nepieviļat savu Dievu!”
28Tad Jozua atlaida ļaudis – katru uz savu mantojuma daļu.
29Pēc tam Kunga kalps Jozua, Nūna dēls, nomira – viņš bija simt desmit gadu vecs.
30Tie viņu apglabāja viņa mantojuma daļas robežās Timnat-Serahā, kas Efraima kalnienē uz ziemeļiem no Gaašas kalna.
31Israēls kalpoja Kungam visu Jozuas laiku un visu to vecajo laiku, kuri nāca pēc Jozuas un zināja visus Kunga darbus, ko viņš bija darījis Israēlā.
32Jāzepa kaulus, ko Israēla dēli bija izveduši no Ēģiptes, viņi apglabāja Šehemā – tajā lauka daļā, ko Jēkabs bija nopircis no Šehemas tēva Hamora dēliem par simts naudas gabaliem, un tas bija Jāzepa dēlu īpašums.
33Un Elāzārs, Ārona dēls, nomira, un viņa dēls viņu apglabāja Pinhāsa Gibā – tā bija viņam dotā daļa Efraima kalnienē.