1Pūtiet Ciānā ragu, taurējiet manā svētajā kalnā, lai trīc visi, kas mīt uz zemes, jo nāk Kunga diena – tā tuvu!
2Tumsas un krēslas diena, mākoņu un miglas diena kā melnums pār kalniem plešas – branga un stipra tauta, tādas kā tā nav bijis nemūžam! Un tādas vairs nebūs audžu audzēs!
3Tiem pa priekšu rij uguns, tiem nopakaļ laizās liesma, pirms tiem zeme kā Ēdenes dārzs, tiem nopakaļ izdeldēts tuksnesis! Neviens no tiem neizglābsies!
4Tiem paskats kā zirgiem, un kā rumaki viņi skrien!
5Kā ratu rīboņa pār kalniem tie brāžas, kā uguns liesma, kas salmus rij, kā branga tauta, kas sataisījusies karam!
6Tautas to priekšā kauc – visiem nu piesarcis vaigs!
7Kā stiprinieki tie skrien, kā karavīri tie rāpjas pār mūriem – visi dodas pa savu ceļu, nenovirzās no savas takas!
8Viens otru tie nekavē – ik vīrs dodas pa savu taku, tie savus ieročus tver – nav apturami!
9Tie pilsētai virsū metas, skrej pāri mūriem, rāpjas mājās pa logiem – kā zagļi tie nāk!
10To priekšā trīc zeme, dreb debesis, saule un mēness tumst, un zvaigznes mitējas starot!
11Kungs ceļ balsi uz savu karaspēku, jo varen brangs ir viņa pulks, jo varens ir tas, kas pilda viņa sacīto, jo liela ir Kunga diena, jo bijājama, – kas gan to izturēs?
12Un vēl tagad Kungs saka: “Atgriezieties pie manis no visas sirds, gavējiet, raudiet un sērojiet!”
13Plosiet savas sirdis, ne drānas un atgriezieties pie Kunga, sava Dieva, jo viņš ir žēlīgs un līdzcietīgs, gauss dusmās un dāsns žēlastībā, viņš rimsies no ļauna!
14Kas zina – varbūt viņš atkal rimsies, un pēc tam atkal nāks svētība, labības dāvana un lejamais upuris Kungam, jūsu Dievam.
15Pūtiet Ciānā ragu, gavēni svētiet, sasauciet sapulci!
16Pulciniet ļaudis, svētiet sapulci, aiciniet kopā vecajos, pulciniet bērnus un zīdaiņus, lai līgavainis iznāk no savas istabas un līgava no sava kāzu pajuma!
17No lieveņa līdz pat altārim lai priesteri raud, kas kalpo Kungam, lai saka: taupi, Kungs, savu tautu, nepadari savu mantojumu par apsmieklu, ko svešām tautām paļāt, – kādēļ ļaut tautām mēļot: kur tad ir viņu Dievs?
18Kungs bija greizsirdīgs savas zemes dēļ – viņš žēloja savu tautu!
19Tad Kungs runāja un sacīja savai tautai: “Redzi, es jums došu maizi, jaunvīnu un eļļu – jums būs līdz sātam! – es jūs vairs nedarīšu par apsmieklu svešām tautām.
20Ziemeļniekus es no jums padzīšu, aiztriekšu tos uz zemi, izkaltušu un izdeldētu, tos, kas priekšā, – Austrumu jūrā, tos, kas nopakaļ, – Rietumu jūrā, no tiem smirdoņa celsies, tie sapūs – jo viņš vareni dara!
21Nebīsties, zeme! Līksmo un priecājies, jo Kungs vareni dara!
22Nebīstieties, lauka zvēri! Sazaļos tuksneša pļavas, koki dos augļus, vīģes koki un vīnakoki dos ražu!
23Un jūs, Ciānas dēli, – līksmojiet un priecājieties par Kungu, savu Dievu, jo viņš taisnīgi licis lietum nolīt pār jums, licis, lai pār jums nolīst lītavas, agrie un vēlīnie lieti kā iepriekš.
24Kuļamkloni būs labības pilni, un krūkas pludos no vīna un eļļas!
25Es jums gandarīšu tos gadus, kad jūs ēda siseņi, sienāži, vaguļi un cirmeņi – mans varenais karaspēks, ko biju jums uzsūtījis!
26Ēstin jūs ēdīsiet līdz sātam, slavēsiet Kunga, sava Dieva, vārdu, kas jums darījis brīnumu lietas, – mana tauta vairs netiks kaunā nemūžam!
27Tad jūs zināsiet, ka es esmu Israēlā! Es esmu Kungs, jūsu Dievs, cita nav! Mana tauta vairs netiks kaunā nemūžam!
28Pēc tam notiks tā – es izliešu savu Garu pār visu dzīvo, un jūsu dēli un meitas pravietos, jūsu vecajie redzēs sapņus, jūsu jaunekļi skatīs redzējumus,
29pat pār vergiem un verdzenēm tajās dienās es izliešu savu Garu!
30Es darīšu brīnumus debesīs un virs zemes – asinis un uguns, un dūmu stabi!
31Saule vērtīsies tumsā un mēness asinīs – pirms nāks Kunga diena, varena un bijājama!
32Tad paglābsies visi, kas piesauks Kunga vārdu, jo Ciānas kalnā un Jeruzālemē būs glābiņš, kā Kungs teicis, un paliks tie, kurus Kungs sauks!