1Kunga vārds nāca pār Jeremiju par tautām.
2Par Ēģipti, par Ēģiptes ķēniņa faraona Neho karaspēku, kas stāvēja pie Eifrātas Karkemīšā un ko sakāva Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars Jūdas ķēniņa Jehojākīma, Jošijāhu dēla, ceturtajā valdīšanas gadā:
3“Taisiet aizsegus un vairogus un triecieties kaujā!
4Jūdziet! Jātnieki zirgos! Stājiet ar bruņucepurēm galvā, triniet šķēpus, apvelciet bruņas!
5Kādēļ man jāredz, kā viņi satriekti?! Atpakaļ griežas! Viņu karavīri satriekti, bēgtin aizbēguši! Atpakaļ negriežas! Visapkārt šaušalas!” saka Kungs.
6Neaizbēgt ātrajam, un neglābties karavīram! Ziemeļos pie Eifrātas upes viņi kritīs un klups!
7Kas tur – ceļas kā Nīla? Kā upe mutuļo ūdeņus?
8Ēģipte ceļas kā Nīla, kā upe mutuļo ūdeņus! Saka: es celšos, es apklāšu zemi, es izdeldēšu pilsētas un to iemītniekus!
9Slejieties zirgos un brāzieties ratos, lai iziet karavīri – no Kūšas un Pūtas, kas vairogu tver, no Lūdas, kas loku velk!
10Kungam, Pulku Kungam, todien būs atriebes diena, lai atriebtu viņa naidniekiem! Rīs zobens līdz sātam, asiņu atdzersies! Kungam, Pulku Kungam, būs kaujamais upuris ziemeļu zemē pie Eifrātas upes!
11Ej augšup uz Gileādu, balzamu ņem, jaunava, Ēģiptes meita! Velti tev ņemties zāļu, tev neizdziedēties!
12Dzirdēja tautas tavu kaunu, un tavas klaigas piepilda zemi, jo karavīrs klupa pār karavīru, visi krituši kaujā!
13Šis ir vārds, ko Kungs runāja uz pravieti Jeremiju par Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara karagājienu pret Ēģiptes zemi:
14“Stāstiet Ēģiptē un skandējiet Migdolā, skandējiet Memfisā un Tahpanhēsā, sakiet: stājiet un taisieties, jo zobens jums apkārt rīs!
15Kādēļ pamucis Apiss, tavs vērsis? Nenostāvēja! Kungs to nobadīja!
16Viņš vairoja klupušos, vīrs krita pār vīru un teica: ceļamies, ejam atpakaļ pie savas tautas uz zemi, kur esam dzimuši, apspiedēja zobena dēļ!
17Viņi sauca uz faraonu: Ēģiptes ķēniņš ir bļauris, kas palaidis īsto brīdi!
18Kā es esmu dzīvs – saka ķēniņš, Pulku Kungs ir viņa vārds! – Kā Tābors starp kalniem, kā Karmels iekš jūras tie nāks!
19Gatavojiet traukus trimdai, pie Ēģiptes meitas mītošie, jo Memfisa par postažu kļūs un nosvils, ka neviens tur nemitīs!
20Ēģipte ir jauna tele, no ziemeļiem nāks uz to dundurs!
21Viņai ir algotņi – kā stallī turēti teļi! Bet novērsīsies pat tie, visi pamuks un nenostāvēs! Jo pār viņiem nākusi nelaimes diena, viņu piemeklēšanas laiks!
22Karaspēkā tie nāk, viņu balss slīd kā čūska. Ar cirvjiem tie nāk – kā koku gāzēji!
23Viņas mežu tie nocirtuši, kaut tas bija neizejams,” saka Kungs, “un viņu ir vairāk nekā siseņu, tiem nav skaita!”
24Ēģiptes meita tiks apkaunota un atdota ziemeļu tautas rokā!
25Teica Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Redzi, es piemeklēšu No-Āmonu un faraonu un Ēģipti, un tās dievus un ķēniņus, un faraonu un tos, kas paļaujas uz viņu!
26Un es atdošu viņus to rokās, kas lūko pēc viņu dzīvības, Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā un viņa kalpu rokā. Pēc tam tur dzīvos kā senāk, saka Kungs.
27Nebaidies, Jēkab, tu mans kalps, saka Kungs, nebīsties, Israēl, jo, redzi, no tālienes es tevi glābju, tavus pēcnācējus no gūsta zemes, atgriezīsies Jēkabs un dzīvos bez rūpēm, dzīvos bez rūpēm, neviens viņu vairs nebaidīs.
28Nebaidies, Jēkab, tu mans kalps, saka Kungs, es esmu kopā ar tevi, es piebeigšu visas tautas, starp kurām es tevi izklīdināju, bet tevi es nepiebeigšu, tik ar tiesu pārmācīšu, bez soda jau neatstāšu!”