1Jūdas grēks ir ierakstīts ar dzelzs spalvu, ar dimanta grebli iegrebts uz viņu sirds plāksnēm un uz jūsu altāru ragiem,
2kamēr vien viņu dēli piemin savus altārus un ašēras – zem katra zaļoksna koka un uz pakalnu pakalniem!
3“Mans laukvidus kalns! Tavus labumus un tavus dārgumus es atdošu laupīt un tavus pakalnus grūdīšu grēkā visur, kur vien tu esi!
4Rokas tu atlaidīsi no sava īpašuma, ko es tev devu, tavi naidnieki kalpinās tevi zemē, kuru tu nepazīsti, jo manās dusmās tu uguni dedzi, mūžam tā degs!”
5Tā saka Kungs: “Nolādēts vīrs, kas uz cilvēku paļaujas, miesu par savu spēku tur un novērš sirdi no Kunga!
6Tāds ir kā tuksneša ērkšķis, neredzēs labu – mitīs tuksneša degzemē, sāļainē, kur neviens nemīt.
7Svētīts vīrs, kas uzticas Kungam, Kungs būs viņa uzticība!
8Tas būs kā koks, pie ūdeņiem stādīts, pie straumēm stieps savas saknes, tam lapotne zaļos un sausuma gads paies bez rūpēm, tas nestās dot augļus.”
9Sirds pieviļ un sirgst! Kas zina?!
10“Es – Kungs, es caurskatu prātus, es pārbaudu sirdis un dodu ikvienam pēc viņa augļiem, pēc viņa darba augļiem!”
11Kā irbe perē olas, ko dējusi nav, tā bagātais netaisni mantu rauš, – viņa dienas apstāsies pusē, viņš nāves cisās būs nelga!
12Tu jau no sākumiem esi visaugstais goda tronis, mūsu svētnīcas vieta,
13Israēla cerība – Kungs! Visi, kas tevi atmet, paliks kaunā, kas novēršas – piederēs zemei, jo pametuši dzīvā ūdens avotu – Kungu!
14Dziedini mani, Kungs, un es būšu dziedēts, glāb mani, un es būšu glābts, jo tu esi mana slava!
15Redzi, viņi man saka: “Kur Kunga vārds? Lai nāk!”
16Es nevairījos tev sekot! Sērgas es nekāroju! Tu zināji, kas nāk no manas mutes – tas bija tev atklāts!
17Nepazudini mani, tu esi mans patvērums ļaunā dienā!
18Lai mani vajātāji paliek kaunā – bet ne es! Satriec viņus, bet ne mani! Nes viņiem ļaunu dienu, ar divkāršu nīcību nīcini tos!
19Tā man teica Kungs: “Ej un nostājies Tautas dēlu vārtos, pa kuriem nāk Jūdas ķēniņi un pa kuriem tie iet, un visos Jeruzālemes vārtos!
20Un saki tiem: klausieties Kunga vārdu, Jūdas ķēniņi un visa Jūda, un visi, kas vien Jeruzālemē mītat un kas pa šiem vārtiem nākat!”
21Tā saka Kungs: “Piesargiet savu dzīvību! Nenesiet sabatā nastas, neienesiet tās pa Jeruzālemes vārtiem!
22Un neiznesiet nastas no saviem namiem sabatā, nedariet nevienu darbu un svētījiet sabatu, kā es jūsu tēviem esmu pavēlējis!
23Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa, stūrgalvīgi tie nedz klausīja, nedz labojās!
24Ja klausīsiet mani, saka Kungs, un pa šīs pilsētas vārtiem nenesīsiet nastas sabatā, bet svētīsiet sabata dienu, nedarīdami nekādu darbu,
25tad pa šīs pilsētas vārtiem ienāks augstmaņi un ķēniņi, kuri sēž uz Dāvida troņa, tie brauks ar ratiem un jās zirgiem – viņi un viņu augstmaņi, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji – un viņi dzīvos šai pilsētā mūžam.
26Un nāks ļaudis no Jūdas pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjāmina zemes, un no Šefelas, un no kalniem, un no Negebas – tie nesīs sadedzināmos upurus un kaujamos upurus, vīraku un labības dāvanas Kunga namam.
27Ja jūs mani neklausīsiet un nesvētīsiet sabata dienu, bet nesīsiet nastas un iesiet sabatā pa vārtiem, tad es tās vārtos iedegšu uguni, un tā rīs Jeruzālemes pilis, ka ne nodzēst!”