1“Gavilē, bezbērne, kas neesi dzemdējusi, traucies līksmē un klaigā, kas neesi radībās locījusies, jo izdeldētajai būs vairāk bērnu nekā precētai,” saka Kungs.
2Plet platu savu telts vietu, izstiep sava mājokļa aizkarus, ritini garākas savas virves un mietiņus nostiprini!
3Pa labi un kreisi tu pletīsies, un tavi pēcnācēji iemantos tautas un apdzīvos izdeldētās pilsētas!
4Nebaidies, tu nepaliksi kaunā, nekaunies, tev nebūs apsmiekla – tu aizmirsīsi savu jaunības kaunu, savu apsmieto atraitnību tu neatcerēsies!
5Jo tavs vīrs ir tavs Radītājs, Pulku Kungs ir viņa vārds, un tavs izpircējs ir Israēla Svētais – viņš ir visas zemes Dievs!
6Jo Kungs sauc tevi kā pamestu sievu, kam noskumis gars, kā savas jaunības sievu, kaut tā atmesta, tā saka tavs Dievs.
7“Uz īsu brīdi es atmetu tevi, bet ar lielu žēlsirdību es tevi piepulcināšu!
8Kvēlās dusmās es apslēpu savu vaigu no tevis, – uz īsu brīdi! – bet ar mūžīgu žēlsirdību es tevi apžēlošu! – saka tavs Izpircējs, Kungs.
9Tas man ir kā Noas ūdeņi! Kā es zvērēju, ka Noas ūdeņi vairs nenāks pār zemi, tā es zvēru, ka vairs nedusmošu uz tevi un nerāšu tevi.
10Gan kalni atkāpsies un pakalni saļodzīsies, bet mana žēlastība no tevis neatkāpsies un mana miera derība neļodzīsies,” saka Kungs, tavs Žēlotājs!
11“Apspiestā, trenktā, nemierinātā, redzi, es tavus akmeņus rakstā izkārtošu un izlikšu tavus pamatus safīriem,
12tavus torņus ar ahātiem klāšu, tavus vārtus ar rubīniem, tavas sienas ar dārgakmeņiem!
13Visi tavi dēli būs Kunga mācīti, un taviem dēliem labi klāsies!
14Taisnībā tu būsi dibināta, spaidi būs tālu no tevis – tad tu nebaidīsies, un briesmas būs tālu, tās tev netuvosies!
15Tie, kas bruktin tev uzbrūk, nenāk no manis – kas tev uzbruks, tas no tevis kritīs!
16Redzi, es radīju kalēju, kas oglēs uzpūš uguni un taisa ieročus savam nodomam, bet es arī radīju postītāju, kas iznīdēs to!
17Nevienam ierocim, kas taisīts pret tevi, veiksmes nebūs, ikvienu mēli, kas grasās tevi tiesāt, tu pārstrīdēsi – tas ir Kunga kalpu mantojums un viņu taisnības daļa no manis,” saka Kungs.