1Klausieties Kunga vārdu, Israēla dēli! Kungam ir strīds ar zemes iemītniekiem: “Jo nav patiesības un uzticības, un nav Dieva atziņas uz zemes!
2Lādas, krāpj un slepkavo, zog un laulību pārkāpj, ķildojas vien un asinis atriebj ar asinīm!
3Tādēļ sēros zeme, panīks visi tās iemītnieki, kopā ar lauka zvēriem un debesu putniem izzudīs arī zivis jūrā!
4Tomēr neviens pretī nestrīdēsies, neviens pat netaisnosies, kaut tava tauta pat priesterus apstrīd!
5Šodien tu klupsi, un klups pravietis naktī kopā ar tevi, un tavu māti es nokaušu!
6Mana tauta tiks iznīdēta, jo tai nav atziņas, tu taču atmeti atziņu – tad arī es tevi atmetīšu, ka nebūsi vairs mans priesteris, un sava Dieva bauslību tu aizmirsīsi, bet es aizmirsīšu tavus dēlus!
7Jo viņu vairāk, jo tie grēko pret mani – es tiem iemainīšu godu pret kaunu!
8Tie aprij manas tautas grēku upurus un par tās grēkiem līksmo!
9Tā būs tautai un tā būs priesteriem – es tos piemeklēšu, lai kurp tie ietu, un likšu, lai viņu darbi nāk pār tiem pašiem!
10Tie rīs un negūs sāta, tie maukos, bet nekas nedzims, jo Kungs tiem vairs nerūp!
11Maucība, vīns un jaunvīns pārņem prātus!
12Mana tauta – kokam tie prašņā, gan nūja tiem pateiks! Maucības gars tos ir aizvīlis, un tie mauko pat Dieva priekšā!
13Kalnu virsotnēs tie upurē un uz pakalniem kvēpina, zem ozoliem, apsēm un papelēm, jo tur laba ēna, – tādēļ jūsu meitas mauko un jūsu līgavas pārkāpj laulību!
14Es nesodīšu jūsu meitas, kad viņas maukos, un jūsu līgavas, kad tās pārkāps laulību, jo jūs ar maukām pinaties un upurējat kopā ar tempļa prostitūtām! Jūs esat nejēgu tauta – gan jūs pašus atmetīs!
15Kaut tu, Israēl, mauko, taču Jūda lai nenoziedzas – neejiet uz Gilgālu, nedodieties uz Bēt-Āvenu, nezvēriet: dzīvs Kungs!
16Kā tele bizo, tā bizenē Israēls – nu Kungs to ganīs kā jērus pa laukiem!
17Ar elkiem biedrojas Efraims, pametiet viņu!
18Viņu saldvīns sašķērmis, maukot tie mauko, mīlēt tie mīlē, negods tiem vairogs!
19Vējš tam pieplacinājis spārnus! Ar saviem upuriem tie krituši kaunā!