1Galvenais visā, kas sacīts, ir tas, ka mums ir tāds augstais priesteris, kas nosēdies pie visvarenā Dieva labās rokas debesīs.
2Viņš ir kalpotājs svētnīcā un patiesajā teltī, kuru ir uzslējis Kungs, nevis kāds cilvēks.
3Katrs augstais priesteris tiek iecelts, lai pienestu upurdāvanas un kaujamos upurus, tādēļ nepieciešami, ka arī viņam būtu upuris, ko pienest.
4Ja viņš būtu uz zemes, tad viņš nemaz nebūtu priesteris, jo šeit jau ir citi, kas pienes upurdāvanas pēc bauslības,
5kuru kalpošana ir tikai atspulgs un ēna debesu kalpošanai, kā tas tika atklāts Mozum, kad viņš bija gatavs uzsliet derības telti. Pielūko, saka Kungs, dari visu pēc tā parauga, kas tev tika parādīts kalnā. –
6Bet tagad Jēzum ir dota daudz augstāka kalpošana, tik daudz augstāka, cik labākas derības vidutājs viņš ir, šī derība iedibināta uz stiprākiem apsolījumiem.
7Ja pirmā derība būtu bijusi bez trūkuma, tās vietā netiktu meklēta cita.
8Dievs, viņus apsūdzēdams, saka: redzi, nāk dienas, saka Kungs, es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu,
9ne tādu derību, kādu es noslēdzu ar jūsu tēviem tajā dienā, kad es satvēru tos aiz rokas, lai izvestu no Ēģiptes zemes. Viņi nav palikuši manā derībā, un viņi man vairs nerūp, saka Kungs,
10šī ir tā derība, ko es pēc šīm dienām slēgšu ar Israēla namu, saka Kungs, es ielikšu savus baušļus viņu prātos un ierakstīšu viņu sirdīs, es būšu viņiem par Dievu, un viņi būs man par tautu.
11Tad neviens vairs nemācīs savu tuvāko un brālis brāli, sacīdams: pazīsti Kungu! Visi – no mazā līdz lielajam – mani pazīs,
12jo es būšu žēlīgs pret viņu pārkāpumiem un nepieminēšu vairs viņu grēkus.
13Ar vārdu “jauna” Dievs iepriekšējo ir atzinis par vecu, bet tas, kas kļuvis vecs un novecojis, tas drīz zudīs.