1Bauslībai ir vienīgi nākamo labumu ēna, bet ne pats lietu tēls; ar vieniem un tiem pašiem kaujamiem upuriem, kas ik gadu pastāvīgi tiek pienesti, tā nespēj darīt pilnīgus tos, kas ar tiem nāk.
2Jo citādi vai gan upurēšana nebūtu mitējusies, ja upurētāji, reizi par visām reizēm šķīstīti, neapzinātos visus grēkus?
3Ar šiem upuriem gadu no gada tika atgādināti grēki,
4bet vēršu un āžu asinis taču nevar atņemt grēku!
5Tādēļ, ienākdams pasaulē, Kristus saka: kaujamos upurus un pienesumus tu neesi gribējis, bet miesu tu man esi sagatavojis,
6sadedzināmie upuri un upuri par grēkiem tev nav pa prātam.
7Tad es sacīju: redzi, Dievs, esmu atnācis – par mani ir rakstīts grāmatā – darīt tavu gribu.
8Vispirms viņš saka: upurus un dāvanas, sadedzināmos upurus un upurus par grēkiem tu neesi gribējis, nedz tie tev ir pa prātam – tie, kas pēc bauslības pienesti.
9Un tad viņš sacīja: redzi, es esmu atnācis darīt tavu gribu. – Pirmo viņš atceļ, lai iedibinātu otro.
10Pēc šīs dievišķās gribas caur Jēzus Kristus miesas upuri mēs esam darīti svēti reizi par visām reizēm.
11Ikviens priesteris nostājas, kalpodams un daudzkārt pienesdams vienus un tos pašus upurus, kuri nekad nespēj deldēt grēkus,
12bet Jēzus, tikai vienu upuri par grēkiem pienesis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas.
13Un tagad viņš gaida, līdz viņa ienaidnieki tiks nolikti viņam par kājsolu zem viņa kājām.
14Ar vienu upuri viņš uz visiem laikiem darījis pilnīgus tos, kam jātop svētiem.
15Arī Svētais Gars mums to apliecina ar sacīto:
16šī ir tā derība, kuru es slēgšu ar viņiem pēc šīm dienām, saka Kungs, es ielikšu savus baušļus viņu sirdīs un viņu prātos tos ierakstīšu,
17viņu grēkus un viņu pārkāpumus es vairs nepieminēšu.
18Bet, kur ir grēku piedošana, tur vairs nav upura par grēkiem.
19Tā ka nu mums, brāļi, Jēzus asinīs ir droša pieeja svētnīcai.
20Tas ir jauns, dzīvs ceļš, ko viņš mums atvēris caur tempļa priekškaru, tas ir, caur savu miesu,
21un mums ir augstais priesteris pār Dieva namu.
22Tuvosimies tam ar patiesām sirdīm paļāvīgā ticībā, ar sirdīm, kas šķīstītas no ļaunas apziņas, un miesu mazgājuši šķīstā ūdenī.
23Nelokāmi paturēsim savas cerības apliecinājumu. Jo uzticams ir tas, kas mums to apsolījis!
24Būsim uzmanīgi cits pret citu, rosināsim uz mīlestību un labiem darbiem.
25Nepametīsim savas kopīgās sapulces, kā tas pie dažiem parasts, bet pamudināsim cits citu, vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.
26Ja mēs tīšuprāt grēkojam, kad esam saņēmuši patiesības atziņu, vairs nav upura par grēkiem,
27bet ir tikai briesmīga gaidīšana uz tiesu un uguns svelmi, kas aprīs pretiniekus.
28Ja kāds atmet Mozus bauslību, tas bez žēlastības pēc divu vai trīs liecinieku liecības tiek nokauts.
29Kā jūs domājat, cik daudz lielāku atmaksu pelnījis tas, kas minis kājām Dieva Dēlu, nav turējis par svētām jaunās derības asinis, ar kurām tas ticis šķīstīts, un aizvainojis žēlastības Garu?
30Mēs zinām, ka ir sacīts: man pieder atriebšana, es atmaksāšu! Un vēl: Kungs tiesās savu tautu.
31Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās!
32Atsauciet atmiņā savas pirmās dienas, kurās jūs, tapuši apgaismoti, papilnam izcietāt smagu ciešanu cīņu,
33gan paši, būdami atklāti izsmieti, saņemot naidu un pāridarījumus, gan arī esot kopā ar tiem, pret kuriem tāpat izturējās.
34Jūs esat cietuši līdzi ieslodzītajiem un ar prieku esat uzņēmuši to, ka jūsu manta tika nolaupīta, zinādami, ka jums ir labāka un paliekoša manta.
35Tādēļ neatmetiet savu paļāvību, tai ir liela alga!
36Bet jums ir vajadzīga izturība, lai, darīdami Dieva gribu, jūs saņemtu to, kas apsolīts.
37Jo vēl tikai mazliet, mazliet, un tas, kuram jānāk, nāks un nekavēsies,
38bet mans taisnais no ticības dzīvos, taču, ja viņš atkritīs, manai dvēselei pie viņa nebūs labpatikas.
39Mēs neesam tie, kas atkrīt uz pazušanu, bet mēs ticam, un mūsu dvēsele būs izglābta.