1Un Kungs sacīja Mozum:
2“Redzi, es izvēlējos Becalēlu, Ūrī dēlu, Hūra dēlu no Jūdas cilts,
3un es piepildīju viņu ar Dieva Garu, ar gudrību un saprātu, ar atziņu un visādām mākām
4izgudrot lietas un darināt tās zeltā, sudrabā un varā,
5apstrādāt akmeni un likt to ietvarā, un apstrādāt koku, un veikt jebkuru amatu!
6Un, redzi, es esmu devis viņam palīgā Āholīābu, Ahīsāmāha dēlu, no Dāna cilts. Ikvienam sirdsgudrajam es esmu devis gudrību sirdī – tie uztaisīs visu, ko es tev esmu pavēlējis:
7Saiešanas telti un liecības šķirstu, un pārsegu, kas pār to, un visus telts rīkus,
8un galdu un tā rīkus, un gaismekli no tīra zelta un visus tā rīkus, un altāri, kur kvēpināt,
9un altāri sadedzināmajam upurim un visus tā rīkus, un katlu ar pamatu,
10un smalki austas drānas, un svētās drānas priesterim Āronam, un viņa dēlu drānas, lai tie kalpotu kā priesteri,
11un svaidāmo eļļu, un kvēpināmās smaržzāles svētvietai – tie uztaisīs visu, ko es tev pavēlēju!”
12Un Kungs sacīja Mozum:
13“Saki Israēla dēliem: tiešām, ievērojiet manu sabatu, jo tā ir zīme starp mani un jums uz paaudzēm, lai jūs zinātu, ka es esmu Kungs, kas jūs svētī!
14Ievērojiet sabatu, jo tas jums ir svēts, katrs, kas to apgānīs, – lai mirtin mirst! Katrs, kas sabatā dara kādu darbu, tā dvēsele lai tiek nošķirta no viņa tautas!
15Sešas dienas lai dara darbus, bet septītajā dienā ir sabats, kad jāatpūšas, – tas ir svēts Kungam! Katrs, kas dara kādu darbu sabatā, – lai mirtin mirst!
16Lai Israēla dēli ievēro sabatu, lai tur to uz paaudzēm kā mūžīgu derību!
17Tā ir zīme starp mani un Israēla dēliem uz mūžu, jo sešās dienās Kungs darināja debesis un zemi, bet septītajā dienā viņš mitējās un atpūtās.”
18Un viņš iedeva Mozum – kad bija beidzis ar viņu runāt Sīnaja kalnā – divas liecības plāksnes, akmens plāksnes, aprakstītas ar Dieva pirkstu!