1Lai levītiem priesteriem un visai Levī ciltij nav daļas un mantojuma kopā ar visiem pārējiem Israēlā – tie lai ēd Kunga dedzināmos upurus, viņa mantojumu!
2Lai tiem nav mantojuma kopā ar viņu brāļiem – Kungs ir viņu mantojums, kā viņš tiem zvērējis!
3Šī ir priesteru tiesa no tautas, no tiem, kas upurē kādu upuri – vērsi vai aunu. No tā tiem jādod priesterim plecs, abi žokļa kauli un kuņģis!
4Dod tam ik pirmo no savas labības, no vīna, no eļļas un pirmo cirpumu no savām avīm!
5Jo viņus Kungs, tavs Dievs, ir izvēlējies no visām tavām ciltīm, lai tie stātos un kalpotu Kunga vārdā, Levī un viņa dēli uz mūžiem!
6Ja kāds levīts jebkur Israēlā gribēs atstāt savu mājvietu un dosies uz vietu, ko Kungs izvēlējies,
7tad lai viņš kalpo Kunga, sava Dieva, vārdā tāpat kā visi viņa brāļi levīti, kas jau tur stājušies Kunga priekšā.
8Lai tiem tiek vienādas ēdiena daļas, neskaitot to, ko viņš pārdevis no sava tēva īpašuma.
9Kad tu nonāksi zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, tad nemācies atdarināt to tautu preteklības.
10Lai starp jums neatrodas neviens, kas sadedzina savu dēlu vai meitu ugunī vai kas pareģo, zīlē, bur, pesteļo,
11vārdo, izsauc garus, ir zintnieks vai mirušo iztaujātājs, –
12Kungam ir pretīgi visi, kas tā dara! Šo preteklību dēļ Kungs, tavs Dievs, viņus ir padzinis tavā priekšā.
13Esi nevainojams Kungam, savam Dievam!
14Jo šīs tautas, ko tu padzīsi, klausa zīlniekus un pareģus, bet tev Kungs, tavs Dievs, nav tā ļāvis!
15Kungs, tavs Dievs, tev dos tādu pravieti kā es – no pašu ļaudīm, no taviem brāļiem, klausiet viņu!
16Gluži kā tu prasīji Kungam, savam Dievam, pie Horeba sapulces dienā: lai man vairs nav jādzird Kunga, mana Dieva, balss, lai vairs nav jāredz šī lielā uguns, ka es nemirstu!
17Un Kungs man teica: pareizi viņi saka!
18No viņu brāļiem es tiem iecelšu tādu pravieti kā tu, es likšu tam mutē savus vārdus, un tas viņiem teiks visu, ko es viņam pavēlēšu!
19Kurš neklausīs manas runas, ko tas viņiem teiks manā vārdā, tam es pats atprasīšu!
20Bet pravietis, kurš uzdrīkstēsies runāt manā vārdā ko tādu, ko es viņam neesmu pavēlējis runāt, vai kas runās citu dievu vārdā, – tāds pravietis lai mirst!
21Un, kad tu savā sirdī teiksi: kā lai mēs pazīstam to, ko Kungs nav runājis? –
22ja kāds pravietis būs runājis Kunga vārdā un tā nebūs noticis, tad Kungs to nav sacījis! Šis pravietis to ir sacījis augstprātībā – nebīstieties viņu!