1Bābeles ķēniņa Bēlšacara pirmajā valdīšanas gadā Daniēls redzēja sapni. Guļot gultā, viņš redzēja parādību. Pēc tam viņš pierakstīja visu, kas sapnī svarīgs.
2Daniēls teica: “Nakts parādībā es redzēju – lūk, četri debesu vēji sabango lielu jūru,
3un no jūras ārā nāk četri lieli zvēri, kas viens otram nav līdzīgi.
4Pirmais bija kā lauva ar ērgļa spārniem. Es redzēju, ka tam izrāva spārnus un tas kā cilvēks piecēlās uz divām kājām, un tam tika dots cilvēka prāts.
5Otrs zvērs bija kā lācis. Tas bija pa pusei paslējies, un mutē starp zobiem tam bija trīs ribas. Viņam teica: “Celies, ēd daudz gaļas!”
6Pēc tam es redzēju vēl vienu, tas bija kā leopards, kam uz muguras četri putna spārni. Zvēram bija četras galvas, un viņam tika dota vara!
7Pēc tam nakts parādībā es redzēju – lūk, ceturtais zvērs – baiss, šaušalīgs un varen stiprs! Tam bija milzīgi dzelzs ilkņi, tas dragāja, rija un mīdīja kājām pārējos. Tas bija citāds nekā pārējie zvēri, tam bija desmit ragi.
8Es aplūkoju ragus – un redzi, starp tiem aug vēl viens mazs radziņš! Trīs no iepriekšējiem ragiem tika izrauti, bet šim radziņam bija tādas acis kā cilvēkam un mute kā lielībniekam.
9Es raugos – troņus noliek, sirmgalvis apsēžas, tērpies balts kā sniegs, mati tam kā tīra vilna! Viņa tronis ir uguns liesma, riteņi tam kā uguns kvēle!
10Uguns straume plūst no tā, tūkstošu tūkstoši viņam kalpo, desmiti tūkstoši stāv viņa priekšā – viņš sāk tiesāt, un grāmatas tiek atvērtas!
11Es raugos – rags sāk lielīgi runāt. Es raugos – zvēru nokauj, tā miesu izdeldē un iemet degošā ugunī.
12Arī pārējiem zvēriem atņēma varu, bet viņu dzīvi pagarināja uz noteiktu laiku.
13Nakts parādība: es raugos, un redzi – debesu mākoņos nāk itin kā cilvēka dēls! Viņš pienāca pie sirmgalvja un nostājās tā priekšā.
14Viņam deva varu, valstību un godu! Visi ļaudis, ciltis un tautas slavēja viņu! Viņa vara ir mūžīga, tā nebeigsies, viņa valstība nav iznīdējama!
15Es, Daniēls, visai uztraucos, un mans redzējums mani izbiedēja.
16Es piegāju pie viena, kas tur stāvēja, un lūdzu, lai viņš man visu izskaidro. Un viņš man izskaidroja un pavēstīja:
17“Četri lielie zvēri ir četras valstis, kas radīsies uz zemes,
18bet Visuaugstā svētie saņems savu valsti, un tā būs viņu īpašumā no mūžības līdz mūžībai – uz visiem laikiem!”
19Tad es gribēju uzzināt par ceturto zvēru, kas bija citāds nekā pārējie – varen baiss, dzelzs ilkņiem un vara nagiem, kas dragā, rij un samīda kājām pārējos,
20un par desmit ragiem, kas tam uz galvas, un par vienu, kas izauga triju izlauzto ragu vietā, – par ragu, kam bija acis un mute, kas lielīgi runā. Tas izskatījās dižāks par pārējiem.
21Es raugos – šis rags karo ar svētajiem un tos uzveic,
22līdz sirmgalvis nāk un piešķir tiesu Visuaugstā svētajiem! Nu laiks ir klāt, tagad svētajiem pieder valsts!
23Par ceturto zvēru viņš teica: “Ceturtā valsts celsies virs zemes, tā nebūs līdzīga citām – tā aprīs visas zemes, rīs, mīdīs un satrieks tās.
24Desmit ragi nozīmē: no šīs valsts celsies desmit valstis un vēl viena pēc tam! – tā būs citāda nekā pirmās, un tā gāzīs tās trīs.
25Tā runās pret Visuaugsto un deldēs Visuaugstā svētos, tā grasīsies mainīt gan laikus, gan likumus, un tie viņai tiks nodoti uz laiku, uz diviem laikiem un vēl uz puslaiku!
26Bet tad būs tiesa! Tai vara tiks atņemta, tā tiks izpostīta, pavisam iznīdēta!
27Tad valstību un varu, un visu to valstu diženumu, kas apakš debesīm, nodos Visuaugstā svētajai tautai! Šī valsts pastāvēs mūžīgi! Visas varas tai kalpos un klausīs!”
28Tā beidzās šis notikums. Es, Daniēls, tik ļoti uztraucos, ka kļuvu gluži bāls, bet šo notikumu paturēju prātā.