1Tajā laikā celsies Mihaēls, lielais varenais, kurš sargā tavus ļaudis. Tad nāks bēdu laiks – tā nebūs bijis, kopš tautas radušās un līdz pat šim laikam, bet tanī laikā tavi ļaudis paglābsies – visi, kas ierakstīti grāmatā!
2Daudzi, kas atdusas zemes pīšļos, celsies – citi mūžīgai dzīvei, citi mūžīgam kaunam un negodam.
3Tad gudrie mirdzēs kā spožais debesjums, tie, kas pie taisnības veduši daudzus, – kā zvaigznes mūžīgi mūžam.
4Bet tu, Daniēl, apslēp vārdus un aizzīmogo grāmatu līdz laika beigām. Tad daudzi skraidīs šurpu turpu, bet zināšana ies plašumā.”
5Es, Daniēls, paskatījos, un redzi – tur stāv vēl divi citi, viens upei vienā krastā, otrs – otrā.
6Viens teica linā tērptajam, kas stāv virs upes ūdeņiem: “Kad šīs brīnumainās lietas piepildīsies?”
7Es dzirdēju, ka linā tērptais vīrs, kas virs upes ūdeņiem, pacēlis labo un kreiso roku pret debesīm, zvērēja pie tā, kas dzīvs mūžam: “Tas būs pēc laika, diviem laikiem un puslaika – kad svētās tautas spēks būs pilnīgi sagrauts, tad tas viss piepildīsies!”
8Es to dzirdēju, bet nesapratu un teicu: “Mans kungs, kā tas viss beigsies?”
9Viņš sacīja: “Vari iet, Daniēl, jo apslēpti un aizzīmogoti ir šie vārdi līdz laika beigām!
10Daudzi šķīstīsies, darīs sevi baltus un tiks kausēti, bet ļaundari turpinās darīt ļaunu. Neviens ļaundaris nesapratīs, bet gudrie sapratīs.
11No tā laika, kad tiks atcelts dienišķais upuris un notiks šausmīgas preteklības, paies tūkstoš divi simti deviņdesmit dienas.
12Svētīts, kas gaida un sagaida tūkstoš trīs simti trīsdesmit piecas dienas,
13bet tu ej līdz galam! Tu atdusēsies un celsies savai tiesai laika beigās.”