1Klausies šos vārdus, ko žēlabās es par jums saku, Israēla nams!
2Kritusi, vairs necelsies, Israēla jaunava, nomesta uz zemes, nav neviena, kas pieceļ!
3Jo tā saka Kungs Dievs: “Pilsētā, no kuras izgāja tūkstotis, paliks simts, un, no kuras izgāja simts, tur paliks desmit – tā būs Israēla namam!”
4Jo tā saka Kungs Israēla namam: “Meklējiet mani, un jūs paliksiet dzīvi!
5Nemeklējiet Bēteli un uz Gilgālu neejiet, un uz Bēršebu nedodieties, jo Gilgāla ietin aizies trimdā, un tā būs Bēteles vaina!
6Meklējiet Kungu, un jūs paliksiet dzīvi, ka Jāzepa nams neuzliesmo ugunī, kas aprīs Bēteli, ka nevienam nenodzēst!
7Jūs, kas tiesu par vērmelēm pārvēršat un taisnību putekļos ieminat!”
8Viņš Sietiņu un Muļķi darinājis, viņš krēslu par rītu pārvērš un dienu par nakti aptumšo, viņš jūras ūdeņiem uzsauc un izlej tos pār zemes vaigu – Kungs ir viņa vārds!
9Viņš liek atmirdzēt sagrāvei pār varenajiem, un sagrāve nāk pār nocietinājumiem!
10Vārtos sēdošie nīst taisnprātīgo, un tiem riebj tie, kas runā taisnību!
11Tādēļ ka jūs apspiežat nabagus un no tiem ņemat labības nodevas – kaut tēstus namus jūs uzcēlāt, jūs tajos nedzīvosiet, kaut tīkamus vīnadārzus stādījāt, vīnu no tiem nedzersiet!
12Jo es zinu, ka pulka jums grēku un stipri ir jūsu pārkāpumi – jūs taisnīgo naidnieki, kukuļņēmēji, kas nabagus krāpjat!
13Tādēļ gudrais šai laikā klusē, jo šis ir ļauns laiks.
14Meklējiet labu, ne ļaunu, ka jūs paliekat dzīvi, tad Kungs, Pulku Dievs, būs ar jums, kā jūs sakāt to esam.
15Nīstiet ļaunu un mīliet labu, lai pie vārtiem uztur tiesu – varbūt tad Kungs, Pulku Dievs, apžēlos Jāzepa atlikumu!
16Tādēļ tā saka Kungs, Pulku Dievs, mans Kungs: “Visos laukumos sēros, visās ielās teiks: vai! vai! Tad zemniekus sauks uz sērām un uz gaudošanu tos, kas pieprot vaimanāt!
17Visos vīnadārzos būs sēras, jo es iešu cauri,” saka Kungs.
18Vai! tiem, kas kāro pēc Kunga dienas! Kādēļ jums Kunga diena – tā ir tumsa, ne gaisma!
19Kā tam, kas glābjas no lauvas un uzskrien lācim vai ieiet mājā, atspiež roku pret sienu, un iekož čūska!
20Vai ne tumsa ir Kunga diena, ne gaisma! – tur krēsla, ne gaismas stara!
21“Es nīstu un nicinu jūsu svētkus, man jūsu sapulču smarža riebj!
22Kaut jūs man dedzināmos upurus pienesat, jūsu labības dāvanas es negribu, uz jūsu treknajiem miera upuriem es nelūkošos!
23Prom no manis jūsu dziesmu troksni, un jūsu stīgu skaņās es neklausīšos!
24Lai rit kā ūdeņi tiesa un taisnība kā mūžīgs strauts!
25Upurus un labības dāvanas jūs man tuksnesī pienesāt četrdesmit gadus, Israēla nams!
26Bet tagad ieceļat sev par ķēniņu Sikūtu un Kijūnu – savus dievekļus! – dievus, ko paši sev taisījuši!
27Tādēļ es jūs aizvedīšu trimdā viņpus Damaskas!”