1Jehoāšs sāka valdīt septiņu gadu vecumā.
2Jehus septītajā gadā Jehoāšs sāka valdīt un valdīja Jeruzālemē četrdesmit gadus. Viņa mātes vārds bija Cibja no Bēršebas.
3Visu mūžu Jehoāšs darīja to, kas tīkams Kungam. Viņu mācīja priesteris Jehojāda.
4Tikai augstieņu altārus viņš nenovāca. Tauta joprojām upurēja un kvēpināja augstieņu altāros.
5Jehoāšs sacīja priesteriem: “Visu tempļa naudu, kas ienāk Kunga namā, kas vien tur ir apritē, visas galvasnaudas un visu brīvprātīgi doto naudu, kas no sirds ziedota Kunga namam,
6priesteri lai ņem no tiem, kurus pazīst, un izlieto nama mūru plaisu labošanai – visu, kas tur ir labojams!”
7Ķēniņa Jehoāša divdesmit trešajā gadā priesteri nama plaisas vēl nebija aizdarījuši.
8Tad ķēniņš Jehoāšs sauca priesteri Jehojādu, pārējos priesterus un tiem sacīja: “Kāpēc jūs neesat aizdarījuši nama plaisas? Tagad jūs vairs neņemsiet naudu no tiem, kurus pazīstat, bet nodosiet to nama plaisu aizdarītājiem!”
9Priesteri piekrita neņemt naudu no tautas un nenodarboties ar nama plaisu aizdarīšanu.
10Priesteris Jehojāda ņēma lādi, izurba vākā caurumu un nolika to blakus altārim labajā pusē. Kad vien kāds ienāca Kunga namā, priesteri, durvju sargi, tur ielika visu naudu, kas ienāca Kunga namā.
11Kad tie redzēja, ka lādē ir daudz naudas, nāca ķēniņa rakstvedis un augstais priesteris – viņi savāca un saskaitīja visu naudu, kas bija Kunga namā.
12Saskaitīto naudu viņi deva Kunga nama darbu pārraugiem. Tie izmaksāja to kokgriezējiem un namdariem, kas strādāja Kunga namā,
13mūrniekiem un akmeņkaļiem – koku iegādei un akmeņu tēšanai, lai aizdarītu Kunga nama plaisas, kā arī visiem citiem izdevumiem, kas namam bija nepieciešami.
14Taču no Kunga namā ienākušās naudas Kunga namam netaisīja ne sudraba bļodas, ne dzirkles, ne laistāmos traukus, ne taures, ne zelta traukus, ne sudraba traukus.
15To deva darbu pārraugiem, kuri aizdarīja Kunga nama plaisas.
16Tiem vīriem, kuriem deva naudu, lai to izmaksātu strādniekiem, norēķinus neprasīja, jo tie bija uzticami.
17Bet nauda no vainas izpirkšanas un grēku upuriem Kunga namā netika nesta, tā bija priesteriem.
18Tajā laikā Arāmas ķēniņš Hazaēls karoja pret Gatu un to ieņēma. Tad Hazaēls nolēma doties pret Jeruzālemi.
19Un Jūdas ķēniņš Jehoāšs ņēma visas svētās dāvanas, ko bija devuši Jūdas ķēniņi Jehošāfāts, Jehorāms, viņa tēvs Ahazjāhu, kā arī savas dāvanas – visu zeltu, kas atradās Kunga namā un ķēniņa nama mantnīcās, – un sūtīja tās Arāmas ķēniņam Hazaēlam, un tas aizgāja no Jeruzālemes.
20Pārējie Jehoāša darbi un viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?
21Viņa kalpi cēlās un sazvērējās pret viņu, un nokāva Jehoāšu Millo namā – no turienes iet lejā uz Sillu.
22Viņa kalpi Jehozābāds, Šimāta dēls, un Jehozābāds, Šomera dēls, nokāva viņu, un viņš nomira. Viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Amacjāhu sāka valdīt pēc viņa.