1Septiņdesmit tūkstošus vīru Sālamans norīkoja par nastu nesējiem un astoņdesmit tūkstošus – par akmeņkaļiem kalnos. Tos pārraudzīja trīs tūkstoši seši simti uzraugu.
2Sālamans sūtīja pie Tīras ķēniņa Hūrāma un sacīja: “Dari tāpat, kā darīji manam tēvam Dāvidam – tu sūtīji viņam ciedrus, lai viņš var uzcelt sev namu, kur dzīvot.
3Redzi, es ceļu namu, kas svētīts Kunga, mana Dieva, vārdam, lai tur viņa priekšā kvēpinātu vīraku un vienmēr tur atrastos upurmaize, lai tur pienestu sadedzināmos upurus rītos un vakaros, sabatā un jaunā mēnesī, un visos svētkos, ko Kungs, mūsu Dievs, uz mūžiem noteicis Israēlam.
4Nams, ko es ceļu, ir liels, jo mūsu Dievs ir lielāks par visiem dieviem!
5Kurš gan spēj viņam uzcelt namu? Pat visas debesis nespēj viņu aptvert! Kas gan esmu es, ka ceļu viņam namu, lai kvēpinātu viņa priekšā?!
6Tad nu sūti man gudru vīru, kas prot apstrādāt zeltu, sudrabu, varu un dzelzi, kā arī purpura, karmīna un purpurzilus audumus, un sūti arī tādu, kas prastu gravēt, – lai tas strādā kopā ar maniem strādniekiem no Jūdas un Jeruzālemes, kurus apmācījis mans tēvs Dāvids.
7Sūti man arī ciedru kokus, cipreses un sarkankoku no Lebanona, jo es zinu, ka tavi kalpi prot cirst Lebanona kokus; redzi, mani kalpi būs kopā ar taviem kalpiem,
8tie sagatavos daudz koku, jo nams, ko es ceļu, būs liels un brīnišķīgs!
9Redzi, taviem kalpiem, koku cirtējiem, es došu divdesmit tūkstošus koru vētītu kviešu, divdesmit tūkstošus koru miežu, divdesmit tūkstošus batu vīna un divdesmit tūkstošus batu eļļas.”
10Tīras ķēniņš Hūrāms sūtīja Sālamanam atbildes vēstuli: “Tādēļ ka Kungs mīl savu tautu, viņš tevi tai iecēlis par ķēniņu!”
11Hūrāms sacīja: “Slavēts Kungs, Israēla Dievs, kurš darinājis debesis un zemi, kurš ķēniņam Dāvidam devis gudru, zinīgu un apdomīgu dēlu – tas uzcels namu Kungam un sev valdnieka namu!
12Re, es sūtu gudru, zinīgu un prasmīgu vīru – Hūrām-Abī,
13viņa māte ir no Dāna meitām, viņa tēvs ir tīrietis, viņš prot apstrādāt zeltu, sudrabu, varu un dzelzi, akmeņus un koku un purpura, purpurzila, smalka lina un karmīna audumu un prot gravēt – viņš pratīs ikvienu sarežģītu darbu, kāds viņam tiks dots, un strādās kopā ar taviem amatniekiem un mana kunga Dāvida, tava tēva, amatniekiem.
14Tad nu sūti saviem kalpiem to, ko mans kungs teicis, – kviešus, miežus, eļļu un vīnu,
15un mēs nocirtīsim Lebanonā tik koku, cik vien tev vajag, un aizpludināsim tos pa jūru uz Jafu, un tu tos nogādāsi Jeruzālemē.”
16Sālamans saskaitīja visus svešiniekus, kas dzīvoja Israēla zemē, salīdzinādams ar skaitu, ko bija saskaitījis viņa tēvs Dāvids, un tagad to bija simts piecdesmit trīs tūkstoši seši simti.
17No tiem septiņdesmit tūkstošus viņš iedalīja par kravu nesējiem, astoņdesmit tūkstošus akmeņu plēšanai kalnos un trīs tūkstošus seši simti par ļaužu darba uzraugiem.