1Koracha bērnu svētceļnieku dziesma, dziedātāju vadonim.
2Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak Kungs Cebaot!
3Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skali gavilē pretī dzīvajam Dievam.
4Arī putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev ligzdu, kur tā savus bērnus izperē un glabā, pie Taviem altāj-iem, Kungs Cebaot, manu ķēniņ un mans Dievs!
5Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela).
6Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi,
7Kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību.
8Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā.
9Kungs Dievs Cebaot, klausi manu lūgšanu, ņem to vērā, Jēkaba Dievs! (Sela).
10Ak Dievs, mūsu vairogs, skaties šurp un uzlūko sava svaidītā vaigu!
11Tiešām, viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstošas citas! Stāvēt pie dievnama sliekšņa ir labāki nekā mājot bezdievības mājokļos!
12Jo saule un vairogs ir tas Kungs, mūsu Dievs, Viņš dod žēlastību un godu. Tas Kungs neaizliedz nekādu labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā.
13Kungs Cebaot, svētīgs ir tas cilvēks, kas uz Tevi paļaujas!