1Dziedātāju vadonim; pēc meldijas: „Līlijas skaidrumā ir liecība“. Asafa dziesma.
2Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis! Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!
3Kā Ēfraima, Benjamīna un Manases priekšnieks atmodini savu varu un sakopo savu varoņu spēku un nāc mums palīgā!
4Ak Dievs Cebaot, atjauno mūs un liec savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!
5Ak Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tu vēl dusmosies, neievērodams savas tautas lūgšanu?
6Tu mūs ēdināji ar asaru maizi un dzirdināji ar asarām bez mēra,
7Tu mūs esi pārvērtis par nesaskaņu iemeslu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs izsmej.
8Ak Dievs Cebaot, atjauno mūs atkal un liec savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!
9Tu izcēli vīna koku no Ēģiptes, aizdzini tautas un to iedēstīji.
10Tu viņam sagatavoji augšanas telpu, ka tas varēja iesakņoties un piepildīja zemi.
11Viņa ēna apsedza kalnus un viņa zari un stīgas Dieva ciedrus.
12Tas izstiepa savas vītnes līdz jūpai un savas atvases līdz pat Eifratas upei.
13Kāpēc Tu esi noplēsis žogu ap to, ka visi ceļa gājēji to plūkā?
14Meža cūka to izrakņā, un to apgrauž lauku zvēri.
15Dievs Cebaot, atgriezies jel! Skaties no debesīm un redzi! Uzlūko šo vīna koku un
16Dēstu, ko Tava roka ir stādījusi, atvasi, ko Tu pats izraudzījis!
17Tas ir ar uguni sadezināts, ir nopostīts, lai tas iet bojā no Tava vaiga dusmu draudiem!
18Tava labā roka lai ir par sargu pār vīru pie Tavas labās rokas, pār cilvēka dēlu, ko Tu sev esi uzaudzinājis!
19Tad mēs Tevi nekad neatstāsim; uzturi mūs dzīvus, tad mēs piesauksim Tavu vārdu.
20Ak Kungs, Dievs Cebaot, atjauno mūs! Liec savam vaigam spīdēt, lai mēs atspirgstam!