1Dāvida dziesma tempļa iesvētīšanas dienā.
2Es Tevi augsti teikšu, ak Kungs, jo Tu esi mani augsti cēlis, Tu maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani.
3Kungs, ak mans Dievs, es Tevi piesaucu, un Tu mani dziedināji.
4Kungs, Tu manu dvēseli izvedi no nāves valsts, Tu mani uzturēji dzīvu, ka nenogrimu kapā.
5Dziediet tam Kungam, jūs Viņa svētie, daudziniet Viņa svēto piemiņu!
6Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.
7Es gan sacīju, kad man labi klājās: „Es nešaubīšos ne mūžam!“
8Ak Kungs, Tu savā labvēlībā man piešķīri godu un spēku, Tu spēcīgi nostiprināji manu kalna cietoksni, bet kad Tu apslēpi savu vaigu, tad es iztrūkos.
9Tevi, Kungs, tad es piesaucu un no sirds es lūdzu žēlastību no Dieva:
10„Kāds labums Tev būtu no manām asinīm, ja es grimtu kapā? Vai pīšļi Tevi slavē un sludina Tavu patiesību?
11Uzklausi mani, ak Kungs, esi man žēlīgs, —esi mans palīgs, ak Kungs!“
12Manas žēlabas Tu esi pārvērtis līksmē, esi novilcis man manas sēru drēbes, mani apjozdams ar prieku.
13Lai mana dvēsele Tev dzied un necieš klusu. Ak Kungs, Tu mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi!