1Pie Bābeles upēm—tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.
2Savas kokles mēs tur pakārām vītolos,
3Jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: „Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!“
4Kā lai mēs dziedam tā Kunga dziesmas svešā zemē?
5Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka!
6Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku!
7Piemini, Kungs, Ēdoma bērniem Jeruzālemes nelaimes dienu, kad viņi teica: „Noārdiet, noārdiet to līdz pamatiem!“
8Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi!
9Svētīgs tas, kas sagrābs tavus mazos bērnus un viņus satrieks pret klintīm!